Dzēsts profils
16. nov 2010. 10:45To visu dēliem jāmāca jau no mazotnes ! Nevis - testamentā ierakstot ...
Dzēsts profils
16. nov 2010. 10:45:D Ak, tāpēc man likās, ka nesakrīt vārdi. Es atvainojos. Fail'iņš man.
Tā meža cūka ir mirusi?
Dzēsts profils
16. nov 2010. 10:44Tā jau ir tur tie likumi ir tādi,ka pie d.......s tik der/noder.
Nauris F. 16. nov 2010. 10:43Re, kā nu atkal sāp.
Un liekas, ka es drīz mirsu.
bet, re, kā meitene krūmā kapj, un rokas tai pilnas ķiršu.
Tik nolādēti atkal sāp,
Ka sirds no sāpēm auļo.
bet meitene, re, no jūras kapj
Un blakus man kājas sauļo.
Un viss tik vienkārši jāpacieš,
kaut sāpes deg ta ka lāpā
bet meitenei - viss tik piegulošs, ciešs,
Un strazdu balsī ta pļāpā.
Gar pamali, re, saule vecu mākoni vazā.
Un meitene smejas un saka: re,
lai pasauli nepiedrazā! :)
Sap. bet, re, kādi pilni zari
balsu, ķiršu un nošu.
Un meitene saka : es tevi arī
neatdošu!
I.Z.
Dzēsts profils
16. nov 2010. 10:42Ansis nebija šimpanze bet gan meža kuilis.
Aivars K. 16. nov 2010. 10:42a kur citur vēl cilvēkam varētu būt tai *namā* pieņemtie likumi?..p
Gunta G. 16. nov 2010. 10:40jā.. labi uzrakstīts un galvenais ar dziļu domu..:))
Dzēsts profils
16. nov 2010. 10:40Vecums. Viņš bija krietni pārspējis šimpanzu vidējo dzīves ilgumu, bija pienācis laiks aiziet.
Minka s. 16. nov 2010. 10:39To, ko Ojārs Vācietis uzrakstīja
Dzēsts profils
16. nov 2010. 10:39Diez no kā nolika ķelli Ansis??
Dzēsts profils
16. nov 2010. 10:29Ojāram vispār laba dzeja, ja kas.
Nauris F. 16. nov 2010. 10:27Nauri-tūlīt taps kļūdas labojums....... nevaig,interesanta tak saruna

