frēzij, tevi kaitina garāmgājēji? Jocīgi gan  
Pelēkums un štruntīgs noskaņojums dažiem ir vienmēr pa rokai, bet priekam un krāsām vajag kopšanu. Lai jums izdodas- nesamirkt!
Man ļoti patīk akmentiņi. Kā pelēki, tā krāsaini. Tikai izvēlos pacelt tādus, kas silda, nevis tos, kas kādam spiež pazolēs....    
Es arī nemāku un negrasos izlikties...garāmgājējiem par prieku  

Labs dzejolis!Iesaku katram iepazīšanās sludinājumam būt tik izsmeļošam. te paustas gan vajadzības , gan dāvātā cena!

Brrrrrrrrrr!Nesapratu neko,bet skaisti

NO otra cilvēka skatu punkta grūti paskatīties. Taču var cerēt, ka kāds tuvs cilvēks uzticēs savu viedokli par savu redzējumu uz šo dzīvi. Taču mēs paši savādākā grizumā pasaiuli neredzētu!

Vajag noskaņot sevi priekam........un ja nu vēl tev pretim skrejošs sīkais tā kaunīgi uzsmaidīs........un tu jau lido, vai ne    mazu bērnu smaids ir apburošs

Ilona, beidz , lūdzu zāģēt, tev pašai nav noriebies mētāties ar akmeņiem    ja tu vari pelēcīgā dienā uzburt tās krāsas - lūdzu, vari nodarboties ar maģiju, bet es nemāku un nevēlos izlikties, dienas tik tiešām paliek neciešami pelēkas.

Atvaino, Ina, ka tas notika tavā blogā, bet man vienkārši apnika, ka cilvēks nemāk izlikt savas izjūtas, neaizskarot citus  
Cilvēki tik tiešām ir tik dažādi..............

Brinišķigs dzejolis,un skaists muzikāls klipins,kur tu vienmēr dabūn tik interesantas lietas,dzejoļus,klipus,kada slepens domu kratuve mājās noslepta?

Nav nekā lielāka, nav nekā svētāka ..., piekrītu !

Cik mēs esam dažādi! Un labi, ka tā!   Viens redz gaismas spēles lietus lāsēs, otrs tikai slapjumu aiz apkakles....

skaisti.....................

Man vajag vispār mazs, bet no katras lietas visu.  

Varbūt labāk jautāt santehniķim?

Jauki

..un tas ir jauki, ka cilvēki prot priecāties...ne tikai gausties! ..un tiešām maz vajag, vakar biju uz koncertu, kad jaunieši norībināja raitā solī tautas dejas...uh, nu riktīgi patika un bija prieks!!!

Skaisti!

Vajag dzive iedvesmu smelties sev,nevis blefot citiem.

   Kāds nelaiks - tas , ka apmācies un līņā, tas ir nelaiks .  Bet vai patiesi tajā mazumiņā nav tas lielākais skaistums ?
Un, ja cilvēki tā jūtās, ja viņi no sirds priecājās un bauda svētkus !  

Mani šī dziesma koru izpildījumā gandrīz vienmēr pārņem - un ne svētku iespaidā, bet ar mūzikas, balsu un vārdu spēku - skudriņas pa kauliem skrien...žēl, ka tādu varenību un spēku latvieši spēj izrādīt tikai dziesmās...

Jācer,ka veiksme tevi nepiemirsīs apciemot,   

Patīkami lasīt tādas rindas....