frēzija - tā jau tas ar tiem neveiksmīgajiem  "padomdevējiem" ir   .  

  Var jau mētāties ar akmeņiem, ziediem un vēl sazin ar ko, bet tas farss nevienam nav vajadzīgs. Kā cilvēks jūtās, to viņš vislabāk pats zin un palīdzība no mals jau nu vismazāk ir nepieciešama un, jo sevišķi uzspēlēta palīdzība.

...........tu meti man akmeņus......es tos ķēru un sildīju plaukstās, pretim sūtot ziedus, bet tie akmeņi lidoja, lidoja vēl un vēl..........kur lai lieku šos aukstos akmeņus, ja plaukstas ir par mazu...........
           kādreiz der paskatīties uz sevīm no malas, pirms sākt ierādīt katram vietu

Bet tiem,kuriem vajaga daudz-lai šauj dillēs!:)))
Salūts-pa pirmo zorti!:)

Ina, tiešām- piedod.
Galvenais, ka svētku sajūta ir. Un diena izdevusies!

Tā tik vēl trūka, lai es ar labvēlību savus padomus garāmgājējiem piedāvātu     Un pelēki puteklīši mani nespēj satracināt. Man krāsaina putekļu slotiņa    

Ilona, dabas pelēcīgums ir un paliek pašlaik pelēcīgs, bet nesaprotu vienu, kāds te sakars ar manu garastāvokli, vai tas ir par manu veltīto rakstiņu tev :)) ar manu garastāvokli viss ir okey. Salkani rakstiņi man nepatīk, tas ir fakts, bet nevienam nemetu acīs, lai raksta, kas man - neiedziļinos, bet tavi padomi man nudien nav nepieciešami.......dāvā tiem, kas pieņem......okey
..........netracinies, ka atteicu tavu palīdzību  

frēzij, tevi kaitina garāmgājēji? Jocīgi gan  
Pelēkums un štruntīgs noskaņojums dažiem ir vienmēr pa rokai, bet priekam un krāsām vajag kopšanu. Lai jums izdodas- nesamirkt!
Man ļoti patīk akmentiņi. Kā pelēki, tā krāsaini. Tikai izvēlos pacelt tādus, kas silda, nevis tos, kas kādam spiež pazolēs....    
Es arī nemāku un negrasos izlikties...garāmgājējiem par prieku  

Vajag noskaņot sevi priekam........un ja nu vēl tev pretim skrejošs sīkais tā kaunīgi uzsmaidīs........un tu jau lido, vai ne    mazu bērnu smaids ir apburošs

Ilona, beidz , lūdzu zāģēt, tev pašai nav noriebies mētāties ar akmeņiem    ja tu vari pelēcīgā dienā uzburt tās krāsas - lūdzu, vari nodarboties ar maģiju, bet es nemāku un nevēlos izlikties, dienas tik tiešām paliek neciešami pelēkas.

Atvaino, Ina, ka tas notika tavā blogā, bet man vienkārši apnika, ka cilvēks nemāk izlikt savas izjūtas, neaizskarot citus  
Cilvēki tik tiešām ir tik dažādi..............

Cik mēs esam dažādi! Un labi, ka tā!   Viens redz gaismas spēles lietus lāsēs, otrs tikai slapjumu aiz apkakles....

Man vajag vispār mazs, bet no katras lietas visu.  

..un tas ir jauki, ka cilvēki prot priecāties...ne tikai gausties! ..un tiešām maz vajag, vakar biju uz koncertu, kad jaunieši norībināja raitā solī tautas dejas...uh, nu riktīgi patika un bija prieks!!!

Vajag dzive iedvesmu smelties sev,nevis blefot citiem.

   Kāds nelaiks - tas , ka apmācies un līņā, tas ir nelaiks .  Bet vai patiesi tajā mazumiņā nav tas lielākais skaistums ?
Un, ja cilvēki tā jūtās, ja viņi no sirds priecājās un bauda svētkus !