Frēzija v. 19. nov 2010. 13:31

...........tu meti man akmeņus......es tos ķēru un sildīju plaukstās, pretim sūtot ziedus, bet tie akmeņi lidoja, lidoja vēl un vēl..........kur lai lieku šos aukstos akmeņus, ja plaukstas ir par mazu...........
           kādreiz der paskatīties uz sevīm no malas, pirms sākt ierādīt katram vietu

ierakstam «Cik maz mums vajag.»
Iveta L. 19. nov 2010. 13:28

Labi.. man patīk.

Dzēsts profils 19. nov 2010. 13:27

Tā palēnām varētu.

Iveta L. 19. nov 2010. 13:26

Nāc , palocīsim kājiņas kopā...

Dzēsts profils 19. nov 2010. 13:24

... šādos mirkļos nav komentāru- viss izteikts ...

ierakstam «Sievietes smarža...»
Iveta L. 19. nov 2010. 13:22

Vajag skatīties uz priekšu. Tas palīdz.

Moon M. 19. nov 2010. 13:20

Nu re,-šodien pašā laikā mums visām   

Frēzija v. 19. nov 2010. 13:19

Velta Veltaxxx , palika tikai Udensvīrs un Zivis, varbūt tavējā jau garām?

Sanita B. 19. nov 2010. 13:19

O, jā, Prāta vētra ir super!  

Frēzija v. 19. nov 2010. 13:15

Paldies, Draugs, par silto plecu  

Kā zieds kas saules dzeltens
ir draudzība ko sniedz
kā zieds kas sniega balts
ir prieks ka ņem to pretī
Un svarīga nav smarža
un ziedlapiņu skaits
tai bērzu sulu garša
un āboliņa smaids
ievselis



Moon M. 19. nov 2010. 13:14

.....kaut kāds attiecīgs noskaņojums šodien.....

Dzēsts profils 19. nov 2010. 13:11

Nu arī labi.

Frēzija v. 19. nov 2010. 13:10

       Andi, tikai par piekto :))

Frēzija v. 19. nov 2010. 13:08

Man arī patīk klausīties viņu sniegtās dziesmas  

Frēzija v. 19. nov 2010. 13:05

Pati dzīve nekad nav sāpīga, to veidojam paši tādu, kādā vēlamies atrasties, bez šķēršļiem nebūs dzīvei jēgas, vai nu pats uzskrien kādam cinim, jeb arī kāds tīšuprāt tev to pamet, bet no tā mēs taču kļūstam tikai stiprāki :))

ierakstam «dzive»
Alise .. 19. nov 2010. 12:53

..Dzīve mīl priecīgos gājējus!!! ...
tiem, kuri pa dzīves taku velkas ar nokārtiem deguniem un nepaceļ acis uz augšu...debesis neieraudzīt!!!!

ierakstam «dzive»
Dzēsts profils 19. nov 2010. 12:39

Dienas vizot un līgojot gājušas-
Tā kā buras gar krastmalu iet.
Nu kā vēji pret rietu tās stājušas,
Tikai sirds vēl-tā sapņo un dzied.
Visas vasaras, vasaras zeltītās
It kā gaistoši mākoņi skrien,
Bet,ja dziesmai un mīlai tu velti tās,
Viņas staro un smaržo arvien.
/Leonīds Breikšs./

ierakstam «dzive»
Heino V. 19. nov 2010. 12:37

Tie ir īsti sektanti, kas sagroza patiesību

Dzēsts profils 19. nov 2010. 12:34

Es aizgūtnēm dzīvoju, aizgūtnēm,

kā aizguvis būtu šis dienas,

pēc mirkļa kas jāatdod būs.



Tik uzvilkti dzīvojot, nostiepti

kā virvju tilts, nostiepts pār upi,

kur laiks, krācēs putodams, plūst.



Es − tilts, kas no Dievnamu graušanas

līdz Tēvzemei, nezinot vārdus.

Es − tilts, apkārt − neziņa baiga.



Viss nospriegts, mezgli ir droši.

Es turos.

Mans bērniņš uz tilta.

Uz tilta viņš mācīsies staigāt.

/J.Baltauss/

ierakstam «... uz tilta ...»
Autorizācija