Vasilijs P. 22. nov 2010. 14:02Kadel Dienvidu Tilta montazas laika Saimniecibas preces defitsits ir Dzeltena krasa?
Vasilijs P. 22. nov 2010. 13:55Kopeji nopelni jaciena.
Frēzija v. 22. nov 2010. 13:49Tās rindiņas - romantiskās skumjās izteiktas, bet nīst, ko mīli..........nemāku, tad jau labāk - maz pamazām......mūra sienu būvēju.
Frēzija v. 22. nov 2010. 13:33Ilgas........., bet mīlu taču nevar nīst..........
Frēzija v. 22. nov 2010. 13:31Kam tev vajadzīgas tās vienaldzības?! ........sevis iznīcināšanai ?
Dzēsts profils
22. nov 2010. 13:30Redzi, to jaciņu ir krietni vieglāk nopirkt, nekā padomāt un izdarīt ko citu- piemēram, sakrāt naudiņu. Tālāk- ja dāma šitādu štelli kā vardarbīgs tēvainis pacieš ilgi un dikti- tātad gūst kaut kādu , citiem nesaprotamu, bet viņai pašai - visai saprotamu - labumu. Tas varētu būt- pažēlošanu , uzmanību no sabiedrības puses, savu kaut kādu kompleksu apmierinājumu.Tālāk seko tīri personīgas īpašības kā- bailes, nespēja un negribēšana uzņemties atbildību par sevi un savu dzīvi, slinkums- labāk zināms ļaunums, nekā kas jauns un nezināms, u.t.t.Plusā vēl vecāku paraugs un ieaudzinātais. Kamēr viņa pati netiks ar šo visu galā- cits nepalīdzēs. Vai un kad tiks līdz citām domām , kas būtu jādara- to neviens nevarēs prognozēt.
Laura k. 22. nov 2010. 13:29kā tai reklāmā-es zinu tikai to,ka neko nezinu...
Ja nevari mainīt situāciju-maini attieksmi!Un kam no tā vieglāk,ka Tu visulaiku esi strjomā????nu-būs tak būs,tad arī domāsi,neskrien lokomotīvei pa priekšu!
Frēzija v. 22. nov 2010. 13:27Olgai pilnīga taisnība, kādreizējā paziņa ar vēstules palīdzību man atsūtīja šokējošu ziņu, viņa gaidot jau trešo bērniņu (no otra vīra) un esot nodomājusi atstāt vinu slimnīcā. Tā kā man bij tikai puikas, uz ko atbildēju, vai viņai prāts, savu bērnu un vēl meitenīti, par ko es labprāt tikai priecātos! Nebij ilgi jāgaida atbilde, ja es esot ar mieru, vedīšot man. Protams, tas man bij kā ar āmuru pa pieri, nebiju tādam gājienam gatava, ko teiktu mana ģimene, kaut kādā veidā atkratījos, bet kas notika tālāk - nezinu . Kaut kad sen rādīja pa televīziju, ka klīst pa pasauli tikai ar vecāko meitu, otru laikam tomēr atstāja. Izriet, ja gribi palīdzēt ar vārdiem, var gadīties, ka būs jāpalīdz arī ar darbiem.........
Laura k. 22. nov 2010. 13:25....un mēs esam par tām sievietēm,pie kurām iet...
nadya c. 22. nov 2010. 13:25tur jau tas labums un ir tajos sapņos ka var vissu ko seu atļauties un teu nekas nebus par to,tapec tie sapni ir viss saldakie
Ilze B. 22. nov 2010. 13:24
Bet te būs dziesma........
Dzēsts profils
22. nov 2010. 13:18Tāda doma- vai tik ir okey, vai nekas nejauks nav noticis", šad un tad ieskrien prātā...Ar manu plašo saimi būtu jokaini, ja būtu savādāk. Bet kaut kā esmu iemācījusies īpaši šādas domas neakcentēt- pēc principa- problēmas risināsim " po mere postupļeņija".
Gunars s. 22. nov 2010. 13:18Ir agresīvās sievietes,klopē savu mīļoto,provicē ,bet kad dabūn pretīm šo to pietēlo.Vīrieša augums un spēks ko tam daba devuse ,brīdina. Ja sievietē kaut kāds trauslums,sievišķība,mums to jāaizsargā.Savai paziņai tu nepalīdzēsi,bet negativu uzņemsi sevī.Izvairies,pārvari ziņkārību!
nadya c. 22. nov 2010. 13:13sievietes vienmer maceja izdomat ka sevi uzpucet un sen senos laikos un tagad ko mes nabadziņas tik daram lai tik jums viriešiem butu labi
Dzēsts profils
22. nov 2010. 13:11Krāšu- nekrāšu, lai nedomātu- domāšu, īsāk sakot- pati nemaz īsti nezinu ko tad īsti gribu un ko man vajag. Pilnīgs haoss, bez jēgas un bez perspektīvas .
Frēzija v. 22. nov 2010. 13:09Mmjā, bet dzīvē reizēm tas mirklīts var ieilgt arī uz kādu pus dienu, vienkārši izlido no galvas, ka kādam to mirklīti esi solījis, kad atceries, tad klausulē atskan tikai - pī pī pī
