Kā ir ar jūsu sapņiem,vai tie ir no paklausīgajiem?:)
21. nov 2010. 16:03
Šonakt sapņi neklausa mani
šonakt sapņiem es nespēju liegt
kad tie krāsainas kurpes uzvelk
zvaigžņu lukturus debesīs aizdedz
un tad naksnīgās ielās iet
satikt gājēju vientuļi kluso
kuram ilgās pēc cilvēka sava
izmisums gurds
smagi lielām pārslām
dvēselē snieg
pie rokas to saudzīgi paņem
maigā glāstā vaigam pieskaras liegi
un mierinot čukst
ne jau visu vēl,mīļais,nokavēji
ne jau visu vēl atdevi vējam
kaut arī sapņu un cerību zirgus
sen jau kā neticības baiļu
steliņģī sēji
ne jau visu vēl,mīļais
ne jau visu...
/maija/
Atslegas vārdi: dzeja18358, mīlestība34028, dzīve38590, attiecības38696
Komentāri (8)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
nadya c. 22. nov 2010. 13:25tur jau tas labums un ir tajos sapņos ka var vissu ko seu atļauties un teu nekas nebus par to,tapec tie sapni ir viss saldakie
Dzēsts profils
21. nov 2010. 20:40Ļoti tuvu izjutu Tavu rakstīto...savus sapņus jālaiž tumši garajās novembra naktīs, lai tie izgaismo ceļu vientuļajiem...
Maija V. 21. nov 2010. 18:20Paldies,Ilga Man arī patīk šī dziesma..
Jāni,es to zinu,sapņi ir dvēseles ceļi,zemapziņa,kas runā..
Janis Š. 21. nov 2010. 18:14sapņus jāmāk iztulkot---tie daudzko izsaka kas mūs sagaida nākotnē!!!!!
Dzēsts profils
21. nov 2010. 17:47Sapņi , mani sapņi ..., viņi kā kaķi , staigā , kur pašiem tīk ...
Maija V. 21. nov 2010. 16:53Paldies,VV Sapņi,tikai sapņi tie mani..
Un bildes...mmmm...super..mīļš paldies: congrats:
Vilks V. 21. nov 2010. 16:38Lielisks ieraksts!
Dzēsts profils
21. nov 2010. 16:06Pa daļai, pa daļai.
Ērmotas dvēseles
ieklausās.