Šajos svētkos valda bagātība un pārpilnība. Šajā laikā klēts ir pilna un tādēļ arī uz Ziemsvētku galda nekā netrūkst. Ēdieniem lielākoties ir simboliska nozīme. Viens no Ziemsvētkiem raksturīgākajiem ēdieniem ir cūkas šņukurs. Tas simbolizē arklu zemes uzaršanai,- tāpat kā cūka ar savu šņukuru ar zemi.
Cūkas šņukuru dod ēst arājam, lai tam labi veiktos aršanā. Cūkas šņukurs tiek vārīts kopā ar ķūķiem jeb kočām, kas jāēd, lai iegūtu turību, laimi. Ziemassvētkos vārīja kūķus jeb zīdeni ar cūkas pusgalvu iekšā; mājas māte izdalīja mājas ļaudīm pa trauciņam, lai nākošais gads būtu derīgs un svētīgs. (LTT: M.V. 1891, 33. M. Rožukalns, Dikļi.)
Uz Ziemsvētku galda bija jābūt arī zirņiem un pupām, lai būtu daudz naudas. Tie bija noteikti jāapēd, lai nākamajā gadā nebūtu jāraud.
Par ēšanu Ziemsvētkos stāsta daudz ticējumu un tautasdziesmu.
Par sevišķu svētku gardumu turēja sausi novārītus zirņus un pupas. Putraimu desas un gaļas ēšana ziemassvētkos it sevišķi ir novados, kur agrāk dzīvoja lībieši, un Igaunijas robežās. Tur lauku puiši vēl priekš dažiem desmit gadiem ziemassvētkos mēdza sacensties, cik olektis putraimu desas kurš var apēst. Ļaudis ticēja, ka dūšīga ēšana svētkos veicina nākamā gada ražu. Ziemeļvidzemē dažās vietās svētkiem cepti īpaši rupjas maizes svētku kukuļi. Bieži tie cepti no pēdējā kūluma miltiem, un kukulis taisīts augsts, kaudzei līdzīgs, lai nākošā gadā būtu bagāta raža un visa būtu kaudžu kaudzēm. Šādu svētku kukuli cepa no rudzu vai karašas miltiem... Ziemassvētkos pat lopiem dots labāk ēst... Plaši pazīstama arī paraša svētkos vārīt cūkas galvu. To ēdot, arājs dabūjis šņukuriņu, lai tam pavasaros labi veiktos aršana. Acis dotas kaķim, lai tas labāki redzētu peles... Senāk latvieši atstājuši galdus visu nakti ar ēdieniem un alu apkrautus, lai pie tiem varētu mieloties veļu valstī aizgājušie.

Kad mīlestība sirdī dzied ,
nekādi sniegi nav par dziļu ...

Nasaldie sierdi nabous nekuu juokausee

Saule noglāsta vēju ,
samīļo to ...,
līdz tā ziemīgā elpa
silta un maiga kļūst ...

un brauksim sapratigi cienot otru

Dzejolis labs. Bet šai sakarā par to- ka lai neņem visu pie sirds ir atkarīgs gan no situācijas, gan no cilvēka rakstura un nervu sistēmas un reizēm ir tā, ka it kā   maznozīmīgi sīkumi,bet aizķeras.

iesim uzmanīgi,medicina dārga.

Sagadās tā ka reizumis pats brīnos,,,,,,,,,,,,

Pamācošs stāsts. Kā dzīvē  tik negadās!

Katram savu
zvaigznīti debesīs ,
uz kuru skatoties -
lieliem augt , pastāvēt
un vienkārši - būt ...

Paldies.

Jauku šodienu !   

    Tā otrā anekdote ir laba! Iz sērijas septiņas reizes nomēri un ..pieņem lēmumu!

Mīļa ši dziesmiņa.

jauka dziesma  

paldies!!! tev arī!

Pasakaini attēlots - iedvesma pienāca īstajā laikā un īstajā vietā