Kas tevi gaidījis?Vai tiešām it neviens?
Tu alkšņa spurdzēm saki - tā jau bieži nākas,
Ka vēlu atgriežamies tur,kur mūsu sākums,
Un gluži apmulsuši runājamar sevi,
It kā mēs nezinātu,kas visvairāk dzīvē devis,
No kā ir sirdī lijis pīlādžziedu liegums,
No kā mēs mācījāmies izbrist dziļos sniegus,
No kā mums izturība,pacietība gausā,
Visklusā mīlestība,kas par dziesmu saucas.
/Skaidrīte Kaldupe/