Zinu....un domāju, ka tā arī bij  

Es arī pa īstam esmu jaunava.  

mironis ....atpusas.....

Aizgājušais laiks! Cik daudzreiz kavējamies pie tā atmiņās.Salīdzinām ar tagādni un nespējot to uzburt arī nākotnes iztēlē, ļaujam tiem atgriezties savās domu fantāzījās, labi apzinoties,.......tas ir noiets etaps! Nekad tas neatgriezīsies !! ,tādā veidolā, kādu to atceramies,it seviķi patīkamais.! Un tad , sāk darboties ,,nožēlu laiks,,...kā tad tā ?
Mēs taču gribējam to saglabāt pēc iespējas ilgāk.! Un tagad to ceram izdarīt ar sapņu
palīdzību .Lai izdodas !.....Sapņosim !

Bet vai ir laiks , kad gribas būt nelaimīgam...
vienam -JĀ...nelaimīgam-NEKAD

http://www.youtube.com/watch?v=jLccEZk8MCg

Cik mēs vien par otru zinām
Cik mēs vien par otru zinām?
Maz, pavisam maz,
It kā kopīgus svētkus svinam,
It kā kopīgas darbadienas,

Un tomēr – cik maz mēs zinām.
Tiekamies kaut kur krustcelēs,
Katrs savu kamolu tinam.
Bet gudri, cik gudri mēs –

Katrs savu olekti liekam
Otra dzīvei kā drēbei klāt.
Un tad drausmīgi tiekam,
Ka nav viss tā, bet ir citādāk,

Uz izliekamies, ka pazīstam, zinām ...
Bet zinām tik maz, tik maz –
It kā kopīgus svētkus svinam,
It kā kopīgas darbadienas ...
/M.čaklais/

Es Tev iedošu un  paturēšu trepīti  

Vakara bučas derēs.

Laikam shobriid tam vairs nav noziime

Tas nav tik vienkārši

tas nu gan ir bijis vareni gudrs čomaks, cerams, ka nav kā piemēru beidzis dzīvi pašnāvībā  

ja to saprastu dauzi cilveki,varbut nebutu tik nelaimigu un vientulu cilveku tik daudz

           





    
Pamāšu tev,
Manu māju,
Kad pārlidosi.

katram ir savs liktenis....man varbuutas ir taa...
un neko neredzu smiekliigu...diemzheel...

...jā , un paliek pašam - dzīve, laiks un cerība.....
                                                                        smeshno  

Yes, i do.

  Man piektdiena kā visas citas... Vot svētdien eju uz darbu...

....Man arī patīk,kad sauc - Mīļais,es esmu mājās.....

es varetu pielidzinat siem p

ziediem sevi,kuri daba ir raksturoti,ka nezinamie.