Dzēsts profils
3. dec 2010. 20:19 oi Trušam burkānu... :?!?
Gundars Ī. 3. dec 2010. 20:12...biji, esi, būsi...mana LAIME...
Dzēsts profils
3. dec 2010. 20:11Mans īkšķis sajūsmai būtu par maz Iedotu daudz vairāk
Dzēsts profils
3. dec 2010. 20:02Наступает время, когда с каждым днем мы все будем счастливее и счастливее. Скоро ведь Рождество!
Ledija J. 3. dec 2010. 19:52ta pedea bilde ir vislabaka ,bet buhat neiesu,bet arstesu savu klepu
Dzēsts profils
3. dec 2010. 19:51Skaista dvēsele arī neglītus vaibstus dara apgarotus un skaistus , tāds cilvēks it kā staro no iekšienes ...
Sandra B. 3. dec 2010. 19:49Skaisti vārdi ...Ikdienas steigā mēs skrienam, joņojam, plēšamies pa dzīvi, kā nu katrs protam...Liekas, ka karuselim nebūs gala ...Pierodam pie tiem, kas mums ir... kā pats par sevi saprotamu. Un tik bieži aizmirstam pateikt, ko labu, jauku, mīļu...Mēs esam laimīgi un pateicīgi tiem, kas mums ir līdzās...ar ko mums ir labi būt kopā!!!
Kaija K. 3. dec 2010. 19:48esmu pārliecināta, ka biju kaķis...
Ledija J. 3. dec 2010. 19:46es pat pateiktu ka fantastiski,paldies par so burvibu,ko tu atsutiji
Ledija J. 3. dec 2010. 19:40nez vau gribetu zinat,bet to ka kaut ko svarigu neidariju,jutu tagadeja zdive uz savas adas
Ket R. 3. dec 2010. 19:40Cilvēks glabā sevī jūras klusumu, zemes troksni un gaisa mūziku.
Rabindranats Tagore
Dzēsts profils
3. dec 2010. 19:37 labs
Dzēsts profils
3. dec 2010. 19:33Tikai neaizmirsti... P.S. - Labotam ticēt ...
Frēzija v. 3. dec 2010. 19:26Ja - tas kaut kas, traucē tev dzīvot, noteikti vajag labot, piekrītu Reineram, reizēm uz sevi vajag paskatīties no malas, vieglāk ieraudzīt
LIGA J. 3. dec 2010. 19:25etot
Dzēsts profils
3. dec 2010. 19:21Didzi- paldies par domu tūlīt kāpšu pa Cepelīnu kāpnēm
Robčik- cerība mirst pēdējā : možet bitj za parogom raztračennih ļet ja najdu etot gorog katorava ņet!
Frēzija v. 3. dec 2010. 19:21 Tu esi vējš
Man nav vairs laika, es vēlētos nenokavēt
To brīdi, kurā sākas rīts
Vēl manu elpu pie sevis tur pēdējā nakts
Un vārdu ēnas nāk līdz
Man nav vairs laika šīs dienas kā sīknaudu krāt
Un savu laiku iemainīt
Pret vienu nakti, pret zeltu, kurš nesildot mirdz
Es labāk iemīlos vējā
Tu esi vējš, kas mani agrā rītā ceļ
Vēl tu esi vējš, kas manas lūpas vaļā plēš
Mani paņem rīts un paceļ vējam līdz
Man nav vairs laika tev piedot un padomus dot
Ja nav, var nebūt it nekad
Par visu vairāk es vēlos tev nesamelot
Es labāk iemīlos vējā.
/Guntars Račs/
