Aivars K. 17. dec 2010. 16:29

pag, pag, feja.. vot es nesapratu.. ***visi tādi romantiķi***.. tad kooo -  pilnas bikses un vēl dzejas lasa no vannas galvu izbāzis?.. vot laimējas tokš sievietei !

Dzēsts profils 17. dec 2010. 16:27

nu gan jums tēma aizbīdījās..

man kaut kā visi tādi romantiķi gadījušies. paši brīnās, ka dzejā sāk runāt un brīnumlietas darīt. laikam jau tapēc, ka negaidu nekādu romantiku. jāsāk tik pašai romantikoties un šamie visi ķēmojas līdz. bet fej tik blēdīgi smaida.  

Dzēsts profils 17. dec 2010. 16:27

prieks ka tev prieks   

ierakstam «Cilvēki amigosā!»
Dilaila L. 17. dec 2010. 16:26

Jā Albert dzirdēji ko tauta runā..................ar "ērgli", nevis ar kaut kādu dirsējjākli!!!

Dzēsts profils 17. dec 2010. 16:25

Jau gadsimta sākumā, līdztekus latviešu tautas straujajai kultūras augšupejai, nobrieda doma par Augstākās teoloģiskās izglītības iestādes nepieciešamību latviešu tautā. 1802.g. atjaunotā Tērbatas universitāte, kalpodama kā vienīgā teologu sagatavošanas iestāde visas Krievijas lielvalsts apmēros, atradās pilnīgā vācu vadībā. Ceļa uz teoloģisko izglītību pašu valodā latviešiem un igauņiem nebij. Sākumā bij tikai doma par t.s. “nacionālo profesuru” praktiskajā teoloģijā latviešu un igauņu valodā, blakus vācu valodai. Šī iespēja pašķīrās tikai Pirmā pasaules kara laikā. 1915.g. Krievu valdības ierobežojumi vācu valodas lietošanā skāra arī Tērbatas Universitātes Teoloģijas fakultāti. 1915.g. 22.augustā nāca ierosinājums pāriet lekciju lasīšanā uz krievu valodu. Visi vācu tautības mācības spēki atteicās. Radās pilnīgi jauna situācija – tikai divi mācības spēki palika: profesors J. Kvačala (slovaks), lasīdams krieviski un Traugots Hāns, kā vācu nacionālās profesuras pārstāvis, lasīdams vāciski. Faluktāte 1915.g. rudenī par docentiem praktiskajā teoloģijā ievēlēja latviešu valodai cand.theol. K. Kundziņu un cand. theol. Jāni Rezevski, igauņiem – J. Köpu, vēlāk arī vēl Jāni Sanderu. Turpmākie kara un revolūciju notikumi šo saiti ar Tērbatu pārtrauca. Teoloģijas fakultātes nepieciešamību pie iecerētās latviešu Augstskolas atzina jau Augstskolas sekcija latviešu skolotāju kongresā Tērbatā 1917.g. jūnijā. Kā jau pieminēts, Teoloģijas Fakultātes izveidošana un dibināšana gāja paralēli Latvijas augstskolas komisijas darbam 1919/20.g. Bet arī vēl vienmēr Teoloģijas Fakultātei bij jācīnās par savu pastāvēšanu. Debatēs par Latvijas Universitātes satversmi Saeimas izglītības komisijā 1923.g. pavasarī sākās atkal debates par Teoloģijas Fakultātes pastāvēšanas tiesībām un par tās konfesionālo raksturu. Priekšlikumu pievienot Teoloģijas Fakultāti Filoloģijas un filosofijas Fakultātei un pārveidot to par “reliģijas zinātņu nodaļu” noraidīja ar lielu balsu vairākumu. Saeimas pieņemtajā “Latvijas Universitātes likumā” Teoloģijas Fakultāte minēta fakultāšu saraksta beigās, vienpadsmitajā vietā bez jebkāda ierobežojuma. Ateistiskais materiālisms, neraugoties uz baigo pieredzi Krievijā un 1919.g. Latvijā, bij dziļi iegūlies kādā latviešu tautas daļā kā visuatpestošā ideoloģija, kas lika šķēršļus kur un kā vien iespējams kristīgās ticības izpausmei. Dzīve bij tomēr pati nospraudusi fakultātes darbībai zināmas, konkrētas robežas. Mācības personāla piederība pie evaņģēliski luteriskās konfesijas, vadīja tās darbību evaņģēliskā orientācijā. (Katoļu Baznīca gāja pati savus ceļus augstākā teoloģiskā izglītībā.) 1921.g. rudenī studentiem ieveda lekcijas un semināru praktiskajā evaņģēliskajā teoloģijā. Tādā kārtā Fakultāte strādāja tieši Evaņģēliski luteriskās Baznīcas labā un interesēs un tās nepieciešamību pierādīja pastāvīgi pieaugošais studentu skaits un Fakultātes absolventu novietošanās baznīcas darbā. 1939/40 gadu mijā jau apmēram 2/3 draudzēs mācītāji bij Fakultātes absolventi.

ierakstam «Cilvēki amigosā!»
Dzēsts profils 17. dec 2010. 16:25

Aivars K. 17. dec 2010. 16:25

a laila katru nakti ar ***ērgli*** uz to ēdeni lido.. par to i neprot novērtēt ..ppp

Dzēsts profils 17. dec 2010. 16:21

Garīgums ir mācība un, proti, tā pati mācība, kura tika dota jau pirmajiem cilvēkiem un arī vienīgā, kura ir valdījusi garus. Šāda balss nāks no jūsu sirds, no kuras ceļas jūsu jūtas, kad jūs raudat par svešu sāpi un arī, kad jūs raudat aiz prieka par līdzcilvēka laimi. Jo tas, kas vienmēr jums ir mācīts, ir — Mīliet cits citu!…

Dzēsts profils 17. dec 2010. 16:21

Mīļi!

ierakstam «karuselis»
Dzēstss P. 17. dec 2010. 16:20

Ko tā Laila šodien tik šerpa???
Vai tiešām būs noseksojusies līdz nelabumam,ka smādē apdirsušos Jāklīti!:DDD

miillSniegpulksteniite (. 17. dec 2010. 16:20

AK JēZIņ, KO TIK TIEM ROMANTIķIEM NEVAJAG...LABUS DARBIņUS IZDARīT:))

Aivars K. 17. dec 2010. 16:17

es jau vienmēr saku ; ja pašam kas neder, tak var kādam citam uzšķiņķot.. p īpaši tagad, grūtā laikā.. cits torti negrib ēst, bet otram atkal garoziņa  lielākis gardums.. tāpat ar to romantiku..

Dilaila L. 17. dec 2010. 16:14

Redz es vēl kādai būšu labu darbu izdarījusi kura to dirsēju savāks.................nevarēs ne atkauties no šamējā seksuālajiem piedāvājumiem!!!   Būs laime pilnībā!

miillSniegpulksteniite (. 17. dec 2010. 16:14

TE VIENU VAKARU LABA JOKU MINūTE...pa teļuku...rada sievišķus pa ritiem parka skarida, figūru uztur, viens ņiprs izjokotās biksēs ieliek kabaci...un ar skrien pa taciņu un netišam ar to kabaci uzskrien virsū, tad bija ko redzēt...neio ca čut to deltadas romantikas nenosita, knapi so nomierināja un rada ar pirkstu un slepto kameru..., bet otra varianta - otra ta spiedza, ta spiedza, ka puisim ar kabaci biksēs ausis bija jaspiež ciet....:)0  ...AR ROMANTIKA...

Aivars K. 17. dec 2010. 16:13

sniegpulkstenīt, vot tā krausāna var bū tad, akd  to eļļu uz grīdas izliesi..p un nepaspēs līdz ķemertiņam ai tipināt..ppp

Aivars K. 17. dec 2010. 16:09

ak jēziņ, marija.. ko tik tā sieviete dēļ romantikas nedabūs gatavu.. a vot *mantību* iekš sniega jāpatur.. asintiņa stad labāk riņķojot.. un td tā romantika pilnīgāka esot..p

Frēzija v. 17. dec 2010. 16:07

Manējā rotene ilgi dāvāja tādas dāvanas, kaunināju, kamēr beidzot saprata, žēl man to pamesto dzīvnieciņu, viens kaķu bomzīts arvien piestaigā, pat vārds laikam šim iepatikās - Bomziks    pasaucu....un ir klāt no kaimiņiem.

ierakstam «Cilvēku nežēlība.»
miillSniegpulksteniite (. 17. dec 2010. 16:05

Dilailai ZIEMASSVETKU GAJIENI...UN ,JA Tā MANTA IESALS LEDŪ:))

Aivars K. 17. dec 2010. 16:04

laila, nu kur tādu nežēlību!.. jā vārds tokš sacīts.. p tad i jānes sava likteņa dāvana, līdz dieviņš škirs..p

Dzēstss P. 17. dec 2010. 16:04

Tā viš taj dzīvē ir-biksēs vien tā Romantika mājo-Tu vari klēpi sveču sev visapkārt sadedzināt-nu,nebūs Tev nikādas romantikas,ja Vīrietis ar savu klātbūtni to neuzburs....viens čiki-briki.... un miglains skatiens iekš to Romantik..ak,Jēziņ...!:DDD

Autorizācija