Tikai tad kad kļūstam sev garlaicīgi....sākam domāt par attīstību un cik dauzd iespēju attīstība paver.....tas pašam jāpiedzīvo, jo neviens cits to nevarēs pastāstīt,,,,arī laimīgam būt ir jāmācās...

Garīgums ir mācība un, proti, tā pati mācība, kura tika dota jau pirmajiem cilvēkiem un arī vienīgā, kura ir valdījusi garus. Šāda balss nāks no jūsu sirds, no kuras ceļas jūsu jūtas, kad jūs raudat par svešu sāpi un arī, kad jūs raudat aiz prieka par līdzcilvēka laimi. Jo tas, kas vienmēr jums ir mācīts, ir — Mīliet cits citu!…

Jumtmalās garlaikojās lāstekas... sasalušas, piesalušas, sev apnikušas. Kāda nokrita, salūza; otra nejauši trāpīja kādam gājējam; trešā saulē izpilēja. Ūdens ritums, tāpat kā gadalaiku maiņa un cilvēka enerģijas cikli ir mūžīgi.

  Kā var būt sev garlaicīgs? Tas ir slinkums! Pacel actiņas uz debesīm- tik daudz kā vēl jāzina, jāapgūst....

Cenšamies dzīvot ar pilno dzīvi, bet tā ir diezgan garlaicīga. Cinamies par izdzīvošanu.

Eiropas Kristiesu Apvieniba nodrosinas ar programmam,un darba iespejam pec dzivesvietas,un no Preses un Zurnalu redakcijam atgutos lidzeklus ieguldis Jaunatnes Audzinasanai.