Dzēsts profils
5. jan 2011. 00:13ai, Luna, tas ir kaut kas.... nepastāstāms, vismaz pagaidām...vajag laiku, lai vispār aptvertu šo visu
Luna L. 5. jan 2011. 00:09Sondra, un no visiem brīnumiem, tieši Tu esi brīnums savam brālim...un viņš to zinās vienmēr!!!
Dzēsts profils
5. jan 2011. 00:07Luna, jā, paldies tik jātic, tas darbojas
Dzēsts profils
5. jan 2011. 00:05Ui Rižuc, tā lieta, tā atveseļošanās, aizrullēja pa riktīgam ja jau miedzam ar aci personālam ... nu, Tu saproti
Luna L. 5. jan 2011. 00:02Lai Jums abiem izturība!!! Turies Sondra, tici, brīnumi notiek!
Dzēsts profils
5. jan 2011. 00:02urrrāā! brālis cīnās !!! lieliski, man patiess prieks, ka stāvoklis tik strauji uzlabojas - cerēsim uz visvislabāko un drīzāko!
Dzēsts profils
5. jan 2011. 00:00Krīt, tikai kurā makā
Frēzija v. 4. jan 2011. 23:49Putniņš
Kuprainis apsēdās pie klavierēm
Un spēlēja
Aizvien vairāk un vairāk viņa
Acīs iemaldījās skumjums
Un mūzika kļuva skaistāka
Viņš cerēja, ka sagaidīs
To putniņu, kas lika sirdij dziedāt
Viņš cerēja, ka arī, lai kādi
Likteņu vēji pūstu virsū vai projām
Tie tik un tā nebūs tik stipri
Lai liegtu saklausīt putniņam viņa
Ilgas pārņemtas nošu skaņās
Laiks aiztraucās kā šķietams mirklis
Varbūt? Un varbūt arī nē
Kuprainis bija pats sevī sajaucies
Viņš juta tikai to
Ka ar putniņu ir kaut kas noticis
Ka putniņš ir kaut kur nomaldījies
Viņš juta, ka cerības lēnam izklīstas
Kā migla pļavā, kad saule kāpj debesīs
Bet viņā palika tukša zvaigžņu nakts
Jo diena bija kļuvusi tumša
Un auksta bez debesīm
Gar acīm parādījās pirmā lāsteka
Bet viņš spēleja
Lai arī pirksti bija sasaluši stīvi
Mūzika knapi saklausāma, tomēr skanēja
Jo viņš gaidīja savu putniņu
Viņš gaidīja savu putniņu
Viņš gaidīja savu putniņu
Un sirds sāka sāpēt
/miserabilis/
Mairita G. 4. jan 2011. 23:37Jā,nu termoforu piemeklēt vieglāk nekā eglīti mežā.Varu piedāvāt vēl vienu termoforu.šodien pati kaut kā iztikšu bez.
Dzēsts profils
4. jan 2011. 23:35Solīto trīs gadi jāgaida ..., tautas gudrība saka .
