viss ir štokos, februāris-puteņu mēnesis ,man jau dikten patīk,  škiet pat dvēsele attīrās, kad puteņo... a ko tad vajadzēja- pavasari vai   tak būs, nekur nepaliks, martā, martā...cik nepacietigs var būt cilvēks!

To var teikt sieviete, ja blakām vīrietis uz kuru vari paļauties un atļaujās aizmirsties. Atiecīgi man tas nav raksturīgi, jo nepārtraukti jāizdomā jaunas idejas un jārūpējās par drošību u.t.t.. Bet visumā tas man arī patīk...

Nav ne vainas [patiesībā tam pusmūžam. Kā nu to rēķināt- a labak teiksim- brieduma gadiem.. Katrā ziņa atkal būt par tīni vai jaunu dāmu ap 20-25 man nemaz negribas. Izvēles, lēmumi , problēmas un ne- problēmas ir katrā vecumā, bet kaut kā harmoniskāk ar sevi, ar apkārtējam norisēm viennozīmīgi jūtos šobrīd..  

bet tā taču ir,to jūti uzreiz,viegli,atbrīvoti,ego nav,tu kā mazs bērns,tevi saprot visi un tu viņus arī.Kur prāts sāk vērtēt,tas vairs nav tas....

Labs salīdzinājums, "uz viena viļņa" man patīk. Es pat teiktu uz vienas frekvences ;)

  labi,patiesi vārdi...

jā,un dažreiz arī vērts satikties ar tiem,kas ar tevi uz viena viļna, ja  satiekas gaismas,rodas uguns.

Vēl jau tikai februāris,viss ir normāli.

  Aizver actiņas un...būsi debesīs, ja gribēsi!   Sapņo!  Vizualizē!  

Izraujoties no pilsētas, atgriežoties pie dabas, kā pirmsākuma šūpulī, kur nestāv virs tevis uzliktās morāles un policista acs... Vari un vajaga pa retam atgriesties bērnībā, tas veselīgi palīdz atbrīvoties no ikdienas uzkrautiem pienākumiem un saspringuma, kas rodās sabierības burzmā...

Tas nav no prāta,tas tikai no sirds.....

Patiesībā, es pat teiktu "Patiesības" būtībā. Patiesība, -tā ir mūsu katra dzīves ceļā meklēt tai atbildi. Tieši kā to uzdeva Šekspirs, jeb citā stāstijumā par "Svētā grāla" meklējumiem. Katram cilvēkam uz zemes ir nolikta misija kā uzdevums. Cik agri vai vēlāk katris to apzināsimies, katra paša ziņā. Patiesā dzīves mērķis ir izprast sevi un iemācīties sirds gudrību, tajā slēpjās kosmiskā mīlestība.

http://www.youtube.com/watch?v=F7SSwYS764g&feature=related

Neatsakies no iecereetaa!    
...un buusi laimiigs!  

  Vienotībā ar visu un visam pāri....kā bērnībā  (sun )

Patiesi tas ir jauki, kad ierastās akustiskās mūzikas vietā skan dabas meža skaņas un pašu balsis, un smiekli atbalsojās koku koridoros. Caur sapikotām sejām knapi saskatāmi samocītie smaidi un dzirkstošo acu zaigumi. Liekās koki un daba līdzās piedalās mūsu rotaļās...

  Kad clvēks uzņēmies atbildību par savu dzīvi pats,viņš to otru cenšas saskatīt kā sevis turpinājumu.Pieņemt,redzēt ,saprast.Katram ir savs uzdevums,bet dažiem varbūt vienkārš iemācīties  to saskatīt un mīlēt...Bet noteikti ir jau arī tādi,kas atnāk apzināti,lai atnestu to lielo mīlestību šeit uz zemes un dāvātu caur sevi to citiem.

mans mīnus ir  mila.jauka..un ticu puisim :(

kas es kads atverto durvju diena?

ir labs abi