Mēs visi vēlamies un pat ilgojamies tuvības un tuvas attiecības, bet savā
zemapziņā baidamies... Visumā, mēs alkstam tās. Gribam, lai otrs cilvēks
ir atvērts, lai tas nomet savas bruņas, aizmet maskas, lai tas ir kails
savā patiesumā, lai redzam viņa brūces un rētas. Bet paši? Mēs
neuzdrošinamies būt patiesi. Negribam atkailināties, nevēlamies būt atvērti.
Ir bail. Ja būsi īsts, vai attiecības spēs panest šo patiesumu? Un cilvēki pieliek daudz pūliņu lai aizsargātos. Bīstamības risks pastāv, bet šis pārbaudījums ir
jāiztur.
Bieži mēs vairāk par visu baidamies savu mīļoto cilvēku pazaudēt. Šīs
bažas neļauj mums izbaudīt tuvības skaistumu, mēs nepārtraukti vaicājam
sev: "Kas būs rīt? Vai mēs vēl būsim kopā?"
Ja TU dari to otro laimīgu, kāpēc gan viņam būtu jāatsakās no tevis?
Zinātnieki sen atklājuši, kad cilvēki ir tuvās attiecibās, parasti dzivo ilgāk,
jo viņiem ir iekšējais (dvēseles) miers un tas esot galvenais faktors cilvēka labklājībai.
Atslegas vārdi: dzīve38631
Dzēsts profils
11. feb 2011. 18:37kas es kads atverto durvju diena?
Dzēsts profils
11. feb 2011. 09:23Alla Liepa - ja attiecības ir materializējušās, tad tās vairs nav attiecības, bet gan otra cilvēka savtīga izmantošana.
Dzēsts profils
11. feb 2011. 09:21Jo atklātāks esi, jo vieglāk dzīvot .
Alla L. 11. feb 2011. 09:20Katram ir savs skelets skapī, un nevajag viņu aiztikt.Manuprāt mūsdienu attiecības ir materializējušās par daudz, un otra puse visu laiku kaut ko gaida pretī, un tas notiek abpusēji.Taču, manuprāt, mūsu pieredze un dzīves uztvere ir mūsu pašu un nevienam par to nav īsti noteikšana. Cik daudz kādam ko stāstīt un vai stāstītais ir patiesība, parasti laiks stāstam uzaudzē pasakas vērtību.
Dzēsts profils
11. feb 2011. 08:55Es esmu atklāta,man nav ko slēpt, un man ir pietiekosi vesela pašapziņa, lai mani neuztrauktu, kā kādam es varu nepatikt, katram mums ir savas simpātijas, savas antipātijas, man piemēram arī visi nepatīk! Vai tāpēc viņiem jātēlo, vai kaut kas jāslēpj? Kāda starpība?
Dzēsts profils
11. feb 2011. 08:14To nedrīkst,par tevi var pasmieties....
Inta J. 11. feb 2011. 01:32...jājūt...kuram var...un ,kuram nevar atvērties.......pret mīļoto cilvēku gan noteikti vajag atvērties...tā mēs sevi un viņu labāk iepazīstam,bet par pagātni ,kura ar viņu nav kopīgi piedzīvota,labāk nestāstīt...jo tā... negribot,varam nodarīt viņam pāri...un jādzīvo ar tādu domu,ka mēs nevienam nepiederam...un mums neviens nepieder...vienkārši...mums kopā ir labi
Frēzija v. 10. feb 2011. 23:55 .......ar bruņām ir vieglāk dzīvot.....
.....bet vai labāk......?
Mairita G. 10. feb 2011. 23:27Sanita,ļoti pareizs novērojums.
Sanita B. 10. feb 2011. 23:24Tavu atvērtumu reizēm pēc tam mēdz pavērst pret tevi pašu.
viss v. 10. feb 2011. 23:09atvertibu dazkaart nesaprot otrs
Dzēsts profils
10. feb 2011. 22:52
Janeks L. 10. feb 2011. 22:46Vietām kautrīgums, un par maz seksuālās pašaudzināšanas...
Vilks V. 10. feb 2011. 22:43Es esmu atvērts...