Njā, laikam esmu vienīgā, kas valkā šo divdaļīgo nakts apģērbu   nu ko, nevaru teikt, ka man tas nepatīk, īpaši, ja atrodi atbilstošu savai gaumei. Neko nevaru darīt, kamēr istabai nav durvis un naktīs mēdzu nomest segu, nebūtu ētiski vilkt ko caurspīdīgu vai gulēt bez, ja ir znotiņš, vot i tā

Izņēmumi taču var būt - viņiem abiem patika sniegs......un viņi abi saprata, ka viens bez otra nevar....
    ....pasaki vēl, ka es meloju  

ja viss būtu tik skaisti un vienkārši, bet kur tad vilšanās un asaras??????

ines par amīšu kino pidžamskatiem  
un ukraiņiem arī
piem.šiem

fui sazilejis puika galigi

Trusīt , nu kā gan citādi - tikai tām jau i domāti tie miglas caurspīdīgie , lai izsauktu vēlmi to miglu kliedēt ...

Pidžamas bija kādreiz sen atpakaļ, bērnībā. Bet vispār, pidžamas man uzdzen - labākajā gadījumā - vīpsnu. It īpaši, kad amīšu filmās un seriālos vīrs un sieva lien zem segas, tā sakot, notinušies līdz ausīm, it kā brīdinātu to otru: "Neuzdrošinies skarties klāt!!!" Kā patīkama pārmaiņa bija viena ukraiņu filma, kurā vairs ne tik jauns pāris no rīta piecēlās tādi - "v čom maķ raģila" - turklāt, sievai ne tuvu nebija 90-60-90. Vismaz minūtes 2-3 no filmas laika pagāja, kamēr viņi, rosoties pa dzīvokli, pamazām saģērbās. Tā bija vienīgā plikā epizode filmā, bet iekļāvās tik organiski, ka likās - bez šīs epizodes nu nekādi. Ukraiņi tik drīz nepāries uz pidžamām, tas nu gan ir skaidrs.  

Izlasot pirmo un pēdējo teikumu....Mīlestībai nav jātic, tā ir jājūt   

Ilgu, es tikai un vienīgi par īstajām acīm to stāstu mēģinu stāstī, a tām jau viss atļauts. tur tas kautrīgums var tikt nolikts  pie malas!

jāā tā nu viņš ir, mana neizlēmība arī ir baigi man iegriezusi jo tiešām palaista izdevība otreiz kas tāds vairs netiek dots.

Isāk sakot- bija satikusies divi cilvēki, dažādi cilvēki( kā mēs visi). Tā vietā, lai abi - gan Viņa, gan Viņš- pacenstos izprast  otru, abi - ierakās savās pasaulēs un Viņa pie tā visa vēl vaino vīrieti. Ja pati netic mīlestībai- kurs tad vainīgs, ja pati mainās "dēļ kāda", nevis tāpēc, ka domā un jūt patiešām tā- neviens tad nav vainīgs , tikai pati.  

Kas tad tas par tādu īpaso - aizliegto - augli? Un - sievietei? Tāda klusa aizdoma, ka katrai no mums tas aizliegtais kaut kas būs savādāks. Līdz nepazīsanai. Vai ir tāda vēlme to- kaut ko- uzlikt uz kārā zoba? Nezinu, jo nevaru tā īsti iedomāties- kas tas varētu būt.

jo stiprāks esi jo vairāk krauj virsū.un tādēļ es atļaujos būt vāja lai tagad citi velk to vezumu.mani jau pārbaudīja uz izturību, pati brīnos kā kaut kam tādam spēju iziet cauri, un tagad pietiek.

Man no bērnības slimnīcas laika derdzas tās pidžamas...iztieku bez un ļoti labi

sveika ka tad iet sai,veesaja ziemas vakara

Labs gan   

Malacīte ! Nevienam neļaus sevi par bābieti saukāt !   

Mēs esam aizgājuši tik tālu no savas Mammas Dabas , neprotam vairs priecāties par dabiskām un vienkāršām lietām ..., un reizēm tie taureņi nāk un uzdejo mums savas taureņu dejas vēderā , lai atgādinātu , ka viss dabiskais ir skaists ...

Ļoti daudzi cilvēki dzīvo kā tauriņi Cik cilvēku-tik raksturu.

................nepilnās četrās rindiņās pateikts īstenībā tik daudz!!!!!!!

Viens no jaukākajiem šeit-ievietojumiem, ko esmu lasījusi-skatījusi.