Kastaņu sveču laikā atnāca taurenis un prasīja, kam šīs pilis pieder. Es teicu: tās ir pavasara pilis un drīz varbūt nodegs.
Nu, teica taurenis, kamēr nedeg, mēs tur padzīvosim. Es teicu: bet, kad nodegs, paliks tikai pelni.
Nu, teica taurenis, visas tās krāsas uz mūsu spārniem — tie jau arī ir tikai pelni no pilīm, kas nodegušas.
..........................................................................................................................
Jā, Tara:)- kļūt taureņbrīviem..............tā, kā nu katrs to saprotam un..protam Vismaz- pamēģināt nenoraustīties:))

a Tu ņem un uzdrošinies....kļūsti par taurentiņu....un lido BRĪVI  

Mēs esam aizgājuši tik tālu no savas Mammas Dabas , neprotam vairs priecāties par dabiskām un vienkāršām lietām ..., un reizēm tie taureņi nāk un uzdejo mums savas taureņu dejas vēderā , lai atgādinātu , ka viss dabiskais ir skaists ...

Ļoti daudzi cilvēki dzīvo kā tauriņi Cik cilvēku-tik raksturu.

................nepilnās četrās rindiņās pateikts īstenībā tik daudz!!!!!!!

Viens no jaukākajiem šeit-ievietojumiem, ko esmu lasījusi-skatījusi.

Mans TrusīC ar tauriņiem uz Tu, ņenado

Hmzz un to saka cilveeks kas slepjas aiz divaina zakja! LOL :D

...tas Tev tā liekas savu dzīvi baudīt vajag, bet nu nenovienkāršosim līdz kukaiņiem     
un mums katram var būt dvēseles stāvoklis- tauriņdeja, un miesas arī (tauriņu sajūtas vēderā), VOT!

Mīli to, ko ir vērts mīlēt,
aizmirsti to, ko nav vērts atcerēties,
lepojies ar to, kas ir lepnuma vērts,
gūsti atelpu arī steigas brīžos un
uzcel žogu starp sevi un raizēm.
Un vēl – lai nesteidzīgs laiks Tavos laimes brīžos,
un, lai ātri aizzib tās dienas, kas nav laipnas pret Tevi…