Tas bija anekdots par ezīti, kurš negribēja lidot. Lepnība, būtībā ar to ir mazi aizspriedumi. Lepnība, lai izpaliek, bet palikt neaizsniedzamai citu domām, tas gan ir kaut kas cēls.... "Līgani, rāmi un dievīgi."

Paldies , Inesīt   ..., tas tiešām ir veltījums kādam ...

ļoti intīms dzejolis...

Es jau sasvēros uz sāniem, un viss jūk un brūk, paciešot šmucīgo attieksmi. Zeme pareizi dara, ka rāda, kas ir hu iz hu, lai daži labi aizdomātos, pāspārlicinošie, ja nemainīs savu attieksmi pret to, kura dod iespēju būt un dzīvot, nekas labs mūs nesagaidīs.
Tagad pārejas izmaiņas laiks visā. Vai nu mūs pārnesis maiģi un saudzīģi, vai nu sāpīģi un brutāli, atmetot atpakaļ pie akmens lauskām....aizraujoši....vai ne
Vismaz vajag mēģīnāt, Ilga a mož sanāks...

Lepns putns lidos vienmēr! Pat ja viņam aplauzīs spārnus - viņš lidos savos sapņos, jo TĀ ir VIŅA būtība! Par to taču patiesībā ir viss šis stāsts?...

pēdējais pants vienkŗši ģeniāls...

A, tam lepnajam putnam...;D

Laimei vari iet pretī , ja uzminēsi , pa kuru ceļu tā nāks ..., bet to nevar aizlienēt , nedz citam aizdot ..., jo man nederēs Tavējā , Tev - sveša mana būs ...

Briesmīgi gara ..

Zini, visā tajā ir arī labas ziņas - jo "kailāki" mēs topam, jo labāk iemācāmies aizstāvēties! Izdzīvošanas likums!
"Nav baudas bez sāpēm! - teica zaķis un iespēra ezītim pa pakaļu."

Nē - var kādreiz arī noderēt ..

Japāņi čakla tauta - gan pārdzīvos .... bet mums tas būtu pats Pasaules Gals - mēs tāču par katru sīkumiņu esam pieraduši stundām ilgi gauzties un vaimanāt ..

Es nevēlos lai viss labais beigtos...nevēlos un viss, un pati nevēlos izbeigties, ... un nevēlos lai kāds man to nodara!

tava atbilde ir vajadziiga,lai buutu par ko pasmieties. Liec mieraa gados vecaakus,un saac pieveersties sava vecuma pretiniekiem. Viegli ir uzdirst chupu kaada,bet gruuti to savaakt. ja tik loti lepojies ar sevis rakstiitajiem jautaajumiem un atbildeem,ko tad izdzeesi visus jautaajumus no sava profila?

No sevis neaizbēgsi,negaidi neko dzīvo šodienā,izbaudi katru mirkli,un tu sapratīsi,cik patiesībā dzīve ir skaista.

Valdneika sieva Hērodija slepus noklausījās visas Valdnieka Hēroda sarunas ar Jāni Kristītāju un novēroja viņus pa īpašu sienā ierīkotu iekārtu. Valdnieci Hērodiju biedēja Jāņa Kristītāja spējas redzēt neredzamo un zināt visu apslēpto. Jo valdniece Hērodija bija izlaidīga sieviete,kas nemīlēja savu vīru un viņai bija gados jauns Mīļākais. Un ik reizi ,pielikdama ausi slepenajai ierīcei, Valdniece Hērodija ar pamirušu sirdi gaidīja,ka tūdaļ, tūdaļ Jānis  Kristītājs izstāstīs Valdniekam visu patiesību par viņu, Bet Jānis Kristītājs bija gudrs un neienesa šajā gimenē. škelšanos,jo redzēja ,ka Valdnieks Hērods mīl savu Hērodiju. Un ja lieta nonāks līdz tiesai, Valdnieks Hērods nostāsies savas sievas pusē. Nebija brīnums ,ka Valdniece Hērodija paniski baidījās no Jāņa Kristītāja un no visas sirds viņu Ienīda. Sākumā Viņa domāja,ka Jānis Kristītājs nonācis Cietumā, sāks valdniecei Hērodijai pieglaimoties, cildināt viņas skaistumu, lisķēties un censties iemantot viņas Labvēlību. Bet patiesībā viss iznāca pretēji. Nepietika ar to ka Jānis Kristītājs neatzina valdnieci Hērodiju, viņš pat ,tai klātesot, reiz valdniekam Hērodam izstāstīja stāstu par NEUZTICĪGU SIEVU., ko par neuzticību uzzinājušais vīrs sodījis ar NĀVI.. Valdnieks Hērods nebija sapratis līdzības patieso nozīmi. Bet valdniece Hērodija lieliski saprata ar šo stāstu doto mājienu viņai.Valdniece Hērodija sāka vēl vairāk baiļoties par savu galvu, tāpēc viņa sāka lūgt valdnieku Hērodu, lai tas soda Jāni Kristītāju Nāvi, vai izsūta viņu no valsts. No Jāņa Kristītāja par katru cenu vajadzēja atbrīvoties.

Viņi taču tik skābi - ka nekam citam nav derīgi ..

Varētu arī šlesera sludinājumu ievietot - " pārdodu savu pilsonību , cena -1000000 Ls" ..

Tam nabadziņam ilgi ausīs džinkstēs ..