Jau aizejot, es dzirdu kā durvis aizveras,
Jo zinu, ka dzīvē jādodas.
Meklēt to, kas pazudis
Un pazaudēt to, kas atrasts,
Lai varētu teikt, ka neesmu saprasts.
Var zināt daudz un var nezināt neko,
Tāpat skaidrs, ka būs jāmelo.

Smagā dzīves artilērija- domas, sajūtas, sirds baterija,
Kuras lādētājs- dzīves loterija.
Baterija ražota Ķīnā- kā mēs visi.
Paskaties uz pēdas, tur tevi gaidīs bēdas,
Tās izpaužas vārdā „stereotips” ,
Kurš būs Tev noteikums strikts.
To ievērot pratīsi un sirdi spilvenam pa nakti kratīsi.

Savādas emocijas pārņem,
Kad sēdi pie viena galda ar cilvēkiem,
Kuri laimi saņem.
Citreiz pa pastu, citreiz caur dzīves nastu,
Kuru paši sev uzkraujam,
Jo laimīgi būt neprotam.
Nē, ir daži, kas prot,
Bet liekas, ka viņi smok no tā,
Ka paši savu laimi tonnām rok.

Ieelpojot pazūd pamats zem kājām
Un es redzu sevi uz kalna stāvam.
Uz paaugstinājuma- zem zemes,
Kur eņģeļi meklē savas dvēsles.

Starp mākoņiem ir smaidi gaiši,
Kā nu nē, ja sirds pukst braši.
Karavīri soļo vēnās,
Nevar saprast, kur tie dzenās.
Pēc naudas? Pēc varas? Pēc uzmanības?
Tas viss dēļ vientulības.