somziiliite l. 12. mar 2011. 21:56Nekas viegli rokās mums nenāk - domāju, tie dārgumi būs uz tā augstākā kalna.:)
IlonCis I. 12. mar 2011. 21:55"Līgani, rāmi un dievīgi." Iztēlojos... Gribētos jau laikam...Pasapņot taču var!
...bet dzīvē viss ir savādāk! "Mutoļojoši, vētraini un velnišķīgi!"
vienkārši E. 12. mar 2011. 21:51Vilni,var teikt arī tā-pamēģini!
alberts d. 12. mar 2011. 21:50Pieskaries man un nesaki neko...nevajag...ìstenìbä Tu esi täda un citu man nevajag...
Dzēsts profils
12. mar 2011. 21:49Kāds meditācijas rituāls....;)?
Jānis K. 12. mar 2011. 21:48Augšas vīri, tikai ne tie kas debesīs.
Dzēsts profils
12. mar 2011. 21:46kad sirds plosas sapes un esi gatavs sevi saraut gabalos,
kad prata nemieru es savas plaukstas turu, es nezinu ko ar to iesakt?
kad esmu jau sarauts gabalos, es savas sapes, izbaudu putna brivo lidojumu,
ta itka tu esi pilniba brivs un sajuti tikai veju kas plivo matos.
tad ritausma saulei lecot, gaismas stars kas siltumu nesis mani, nelaus man nekad,
sirds tuksumam mani sagraut pilniba, augot.
pastiepjoties preti saules gaismai, es zinu ka dzivosu, gan sodien, gan rit(varbut )
kas to lai zin, ja ne es un ... ?
Dzēsts profils
12. mar 2011. 21:46tā gadās jau reizēm -
mierina prāts...
bet sirds, tā muļķe ,
nesaprot ...
inese i. 12. mar 2011. 21:44diapozitīvi vai autogēnais treniņš - nav svarīgi...galvenais, ka dvēsele akūst
Alise .. 12. mar 2011. 21:43..ir jāiestāsta tai sirdij...ka gadās arī tā...un jādzīvo vien tālāk!



