Nu tā. Parbīdam gultu no labās uz kreiso. To pašu izdaram ar puķupodu un mīļāko kasti. Noslaukām putekļus no zaķīšu kolekcijas un beidzam iesākto darbu pie atmiņu sienas. Izslēdzam gaismu, bet ieslēdzam mūzikas atskaņotāju. Noteikti dejojam. Virpuļojam pa gaišzilo istabu tik strauji, ka sajūk tagadne ar pagātni. Notraušam zirnekļu tīklus no vecajām pasakām. Pārlasām tās.
Tagad mums ir labāk. Vieglāk.
Atslegas vārdi: dzīve38631
vienkārši E. 12. mar 2011. 21:51Vilni,var teikt arī tā-pamēģini!
Dzēsts profils
12. mar 2011. 21:49Kāds meditācijas rituāls....;)?
inese i. 12. mar 2011. 21:44diapozitīvi vai autogēnais treniņš - nav svarīgi...galvenais, ka dvēsele akūst