Mārtiņš M. 27. mai 2011. 18:33

lulu,,,,,


ierakstam «par ko šī dziesma?»
Dzēsts profils 27. mai 2011. 18:31

Sitas ir viens no momentiem, kad savu lomu nospēlē līdzība uzskatos, dzīvesredzējumā, izglītībā, audzināšanā, socialajā pakāpienā uz kura ir abi mīļie cilvēki. Jo līdzīgakas abiem būs šis lietas - jo vieglak notiksies šī būšana sabiedrībā. Par to rotu - tur nu gan nepiekritīsu. Mēs katrs esam vērtība, individualitāte pats par sevi, varam papildināt viens otru kaut kā, taču- ne es esmu vīra rota, nedz viņš- manējā.  

Dzēsts profils 27. mai 2011. 18:30

lai gūtu mieru un saredzēt savu sapni.. mēģinu prast atcerēties to labi zināmo un aizmirsto pārliecinošu sajūtu dvēselē ........ kura kādreiz bērnībā bez šaubu ēnas īstenoja sapnīšus.

ierakstam «...sekojot Sapnim...»
Dzēsts profils 27. mai 2011. 18:23

Tikai tad , ja Tu mīlēsi sevi, Tevi mīlēs citi.

ierakstam «Milet sevi pasu»
Frēzija v. 27. mai 2011. 18:20

       ...........deja vienas nakts garumā.......

ierakstam «par ko šī dziesma?»
Alise .. 27. mai 2011. 18:20

..mīlēt sevi..tas nozīmē, pieņemt sevi tādu, kāds esi!

ierakstam «Milet sevi pasu»
Dzēsts profils 27. mai 2011. 18:17

Sasmīdināji, tā iet, kad diktam izvēlīgi.  

Dzēsts profils 27. mai 2011. 18:14

Dzēsts profils 27. mai 2011. 18:13

Sapņi iet Daugavā.
Tie nav atmiņu sapņi.
Divreiz tās pašas ilgas
uz jūru neplūst.

Sapņi par to,
ka kaut kur

vēl stāvāki krasti būs,
vēl zilākas debesis būs
un kāds akmens nez kāpēc vēl raudās.

Daugavu vari
pat neredzēt.
Bet tās sapņi ir jāredz.

/dzejoļa autors Māris Melgalvs/

ierakstam «Atnāc kaut sapnī!!»
Mārtiņš M. 27. mai 2011. 18:11

man tā atgādina vienu cilvēku.. bet ne pēc satura bet pēc apjoma..

ierakstam «par ko šī dziesma?»
Arvīds J. 27. mai 2011. 18:11

Starp cilvēkiem atradās daudz tādu,kuri bija gribējuši iet līdzi Jēzum Kristum, bet kurus viņš tika aizsūtījis projām, redzēdams viņu mankārību,viltību, skaudību un alkatību. Tādus cilvēkus Jēzus Kristus savā tuvumā neturēja un tie bija apvainojušies un nikni par to ,ka tikuši atraidīti. Parastie Ēbrēji ,zemes apstrādātāji un lopkopji gluži pretēji, bēdājās un pārdzīvoja Jēzus dēļ, taču nevarēja neko uzsākt. Viņi baidījās par savu dzīvību,par saviem bērniem,bailes pilnīgi paralizēja viņu gribu. Šie ļaudis vēl nebija nobrieduši noteiktai rīcībai, nebija gatavi ,ne sacelties,ne kādu aizsargāt,lai kurš tas būtu. Jēzus Kristus sodīšanā nevar apvainot Ēbrēju tautu, kā to mēdz darīt ANTISEMĪTI. Šī sodīšana bija valdošās jūdu priesteru sabiedrības organizēta. To ierosināja jūdu priesteri un veica romas pavaldnieks, bet vienkāršie Ēbrēji to netika darījuši. Legenda vēsta,ka krusta ceļa laikā kāda sieviete, vārdā VERONIKA ,NOSLAUCĪJUSI izmocītajam Jēzum Kristum seju ar lakatiņu. Un uz auduma negaidot parādījies Jēzus Kristus atēls. Šis pārsteidzošais Brīnums tiešām NOTIKA.

Dzēsts profils 27. mai 2011. 18:10

tas nozīmē,japiesit kants pie kaimiņa sievas[joks].

Frēzija v. 27. mai 2011. 18:09

   ......  
    .....džipveidīgais man ar ir, tā ka ar nerviem kārtībā...... DD

Dzēsts profils 27. mai 2011. 18:09

ierakstam «Ziemeļu serenāde.»
Alise .. 27. mai 2011. 18:09

.ja nevari saprast, tātad, šī dziesma Tev nemaz nav jāklausās!

ierakstam «par ko šī dziesma?»
Ārija x. 27. mai 2011. 18:08

traki Tev! nu nez...

Dzēsts profils 27. mai 2011. 18:04

Tas bojā man nervus un padara slimu,
Ka kaimiņa sieva jau braukā ar džipu,
Uz riteņa vecā, kā nabadze - kratos..
Tik tādēļ,ka precēju vientiesi traku,
Kas neprot,kā nākas,sev piepildīt maku!

Es tikai šnukstu un saviebju seju,
Ka Cibuļa sieva pērk kažoku jaunu,
Ar kažoku veco trīs ziemas jau eju..
Tas bojā man nervus un padara ļaunu..

Tas bojā man nervus un padara stipru,
Kad Gribuļa sieva pošas uz - Ķipru..
Bet es tikai brīnos,bet es tikai veros..
Un viena pa kūti- kā pakulās -peros..

Ak,kādeļ es nekritu Cubuļa skaujās,
Un Gribuļi pametu toreiz pie Gaujas..
Jā,tagad nu satiekos ar Ati Keceri,
Uz džipu un Ķipru,un kažoku-NECERI!....

ierakstam «Sievas monologs.»
Frēzija v. 27. mai 2011. 17:59

Mūzikas skola, tas ir jauki ar visām tām burvīgajām skaņām, bet septembri vēl ne, nevajag, vispār jau pieraksti šajās pils sienās notiek jau pavasarī  

Ingrida X. 27. mai 2011. 17:56

Zinu-
    manu to monologu puiku virzienā šeit jau tā bišku par daudz bijis; bet-
       TĀ NAV RIKTĒŠANA!!!!! TĀ IR VNK SAVSTARPĒJA UZTICĒŠANĀS!!!

Puika varēja pateikt: Būšu pēc stundas; un- būtu pēc tās stundas; pateiks, kad nebūs vairs mazs un, kas zina, citā LV vai kādā tur galā: Mēģināšu pēc nedēļām trim- četrām, un- mēģinās arī, jo- ne jau tāpat vien to būsi uzjautājusi.

Un- lakstīgalas tāpat savu reizi katrs klausāmies viens:)) Un savas lietas viņiem ir gan maziem, gan- jau lieliem. Ne par to, cik sapratu, bija stāsts.

ierakstam «Kur tu esi?»
Ārija x. 27. mai 2011. 17:55

auksti.
un nav labi.

ierakstam «Kur tu esi?»
Autorizācija