cilveka dvesele raud,ka vinai sap ,ka ir skumjas,ka nepamatoti aizvainots,bet ari ir prieka asaras,tas ir gaisas asaras,ari noasinojusi dvesele ir spejiga pieceltis un rast speku jaunam un skaistam sakumam

Raud varbūt aiz bezspēcības

Nu ja, sapratu Tavas pusfrāzes, ja ļausi palabot?, tad Tu runā par lietām, ko labāk civilizēts cilvēks atstātu katra paša ziņā, tad es Tevi it īpaši saprotu! Dievs piedod grēcīgos, kad tie atzīst savas vainas, tobiš, savas kļūdas... Bet man, galvenais atzīt savas! Bet ko es darītu? Ja mani kāds nesaprastu?!, mani, kā pūku vējaa...

piedod, lūdzu,  vecmāmiņai, bet labāk klausīšos Mōcartu, drīkst?..../ klausīšos ar austiņām - nemaz netraucēšu/

Domāju , ka emocionāli cilvēki ir arī dvēseliskāki ..., ne tikai raudot , bet arī neslēpjot citas emocijas , kādas nu kurā brīdī nāk ..., un asaras , manuprāt - attīra , noskalo rūgtumu ..., izraudoties nāk miers , un gaišas skumjas , dažreiz - varavīksne uzaust ...

Nav man spārnu - tāpēc jāstaigā pa zemi ..

Labāk uz sestdienu jo klausos piektdienas vakarā.

No prieka - jā, acis sāk spīguļot......no bēdām skumjas, man acis reti, kad birdina asaras...nu ja, sīpolu mizojot    bet katrām skumjām ir taču arī gaišā puse  

Tieši tā............impulsivitāte mums ir vienāda!
Un tāpēc es tik labi Tevi saprotu!
Toties nesaprotu tās dīvainās zivis,kas spēj mierīgi reaģēt uz savu dzīves likteni!
.........lai nu iet un ir laimīgs!

.....jā, dzejolis skaists......,katram ir vajadzīga uzmanība,atsaucība un gādība.....

Jāāā,es zinu.....paldies     

Man periodiski ir tā, ka gribas raudāt, kartīgi izraudāties, bet nesanāk...Kautkas pietrūkst un tad tas vadzis, protams, reiz lūzt un kļūst vieglāk pēc tam. Jā, un reizēm ir tā, kad ilgstoši acis ir slapjā vietā. Vai esmu mīkstsirde? Nezinu, varbūt, kautkur.

Tas būtu absurds - nemīlēt sevi ...Protams , ka mīlot jārūpējas par to , ko mīli - gan miesisko apvalku , gan savas būtības pilnveidošanu un izkopšanu , dvēseles skaistumu ...

Netici tam, kam asaras veļas par katru nieku...

Ilzīt, nu dien! Vai tiešām? Kā Tu jūti? To ko jūtu es? Atvaino, es jūtu, bet Tu saproti. Ak, kā es *ilgojos* pēc tās vienīgās īstās, man izredzētās sievietes, ko dievs man sūtijis....

Vilni.........es Tevi saprotu.......nudien!