Arī tāvar teikt, bet parasti tas pēc tam

Es esmu vienisprātis ar Alisi, jo, nepieņemot sevi, cilvēks iedzīvojas kompleksos un depresijā. Re nu, Tevis pieminētās slimības arīdzan.

tapec jau cilveki   ari skiras,ka nav ne uzticibas ,ne sapratnes ,ne finansu,iztelojas lielo milestibu,bet ta ir tikai aizrausanas un tikai,pec gada viens ,otram apnik un sak dzivot katrs savu dzivi.tada situacija   ir  samera bieza paradiba

ai, Rituk, Tu neiekāpi jautājuma būtībā

Nu nezinu, man labāk 18-21 gadīgs uzjautā, mamm, ko vajag palīdzēt, nekā 13 gad apsola, būšu tūli'ņ mājās.

Jā, tā bija gan. Laikam vajadzēja dikti

Pikriitu.

Jā - Tu man arī šodien zvanīji un prasīji : kur Tu esi ...  

,divas reizes uz vieneim un tiem pasiem grabekliem nekapju,esmu briva sieviete,varu pamest savu otro  pusi  kad vien velos,bez tiesam,bez skandaliem

o,ja  medz ari ta gadities,ka izlukojam nepareizus cilvekus ,bet vispar jau jautrs pantins

tur jābūt ļoti lielai partnerattiecību saskaņai ...maz kurš var ar to palielīties

par varbūtību

Nav manis, jo spārni ir manī  

Ieviņ, puika nemelo, ja viņš saka - palikšu pie draudzenes, tad tā arī ir.   Puika iznesīs visu.

Tad jau vins ir vel jaunins,bet man grutak paprasit 26 gadigam kur tu esi,man pasaka mamma kur tu biji kad tev bija 26

Esmu vienis pratis vispirms jaciena pasu sevi,lai citi to zinot ,tevi nepazemotu

Ingrīd, nebija runa par laika atstarpi. Runa bij, par jā vai nē. Man meita jau liela, mazdēls man ir, prasās tikai tad, kad mātei nedrīkst teikt. Tas ir kompliments, jopiķ, un to ir jāmāk lietot. Tas tā, pa kluso

Nu neesmu sapņotāja, neesmu. Nav tāda sapņa, ko dikti sapņotu, lolotu, pētītu, sekotu, ... Reāliste līdz kaulu smadzenēm...tb.. mugurkaula... Jaunībā, protams, bija mazliet savādak, bet- tikko  atmetu šito sapnosanu un pieķēros savai reālajai dzīvei- viss sāka notikt. Katram savs ceļs ejams, manējais- savādaks kā citiem , varbūt, bet - tik pat interesants un saistoss- šeit , reālajā , nevis sapņu pasaulē.

Alise. Varbut otradak - ieraudzit sevi, cik slikts esi, nepienemt sevi tadu, kads esi, un sakt laboties?!

Tur jau tas joks, kuram ir tas SAVS jūtu sapnis. Dzīvojam jau tajos uzpiestajos steriotipu sapnīšos, kurus gan sasniedzam gan arī viļamies. Bet lai sadzirdētu to savu sapni būs jākļūst neitrāliem šai uzpiesto iluzoro sapņu zemei.
Cik daudzi, ir ar mieru, no kaut kā atteikties, vai pareizāk varbūt būtu teikt, nejusties piesaistīti.