Dzēsts profils
20. jūl 2011. 12:06Mārtiņ, mums ir senas simpātijas un ko darīt ka reizēm izlaužas... kā teici adatu maisā nenoslēpsi....
slikts c. 20. jūl 2011. 12:06Eh,tieši uz pusdienas laiku parūpējies ,lai siekalas saskrietu mutē tā kārtīgi.Noteikti izmēģināšu,paldies Tev.
Dzēsts profils
20. jūl 2011. 12:05Nu arī taisnība uzvarēja... puisietis palika lepns un saņēma pēc nopelniem... pamācoša un labais uzvarēja, jo galvenais tēls saprata ko sadarījis.
Dārzniece K. 20. jūl 2011. 12:01Es, adot, parasti domāju kādu domu. Kad bija mans dzīves skumjākais periods, adīju džemperi. Kad adījums bija gatavs, to praktiski nevarēju valkāt, jo ļoti slikti jutos, kaut džemperītis patiešām izdevās skaists un pašai tīkamā rakstā. Acīmredzot, drūmās domas pie tā vainīgas, ko domāju džemperi adot. Kā uzvelku to apģērba gabalu, tā viss nāk atmiņā. Tā amn viņš stāv atvilktnē, celofāna maisiņā ielikts un negribas ķerties klāt.........
Dilaila L. 20. jūl 2011. 11:59Nu kaut vai pasaka par vērdiņu................!
Dzēsts profils
20. jūl 2011. 11:55Nu kurai tad??? Vienmēr labais uzvar Savādak jau bērniem stāstīt nevarētu... neietu gulēt
Dilaila L. 20. jūl 2011. 11:51Jāni, tur nu gan es tev nepiekritīšu, ir arī pasakas bez laimīgām beigām!!!
Dilaila L. 20. jūl 2011. 11:50Eh, izdomāju arī es padalīties ar savu kabaču pagatavošanas recepti bez gaļas par cik esmu veģetāriete!
Nelielus kabacīšus, ne garākus par 20 cm, pārgriež uz pusēm un nedaudz pavāru dārzeņu buljonā, var vienkāršot un pavārīt ūdenī kuram klāt pievients kubiciņš ar dārzeņu buljonu (jāseko līdzi, lai kabaču pusītes nepārvārītos par mīkstu, tad ņemu viņus no vārošā ūdens ārā un kārtoju uz cepešpannas ar pārgriezto pusi uz augšas -> pirms tam esmu uz pannas apcepusi sagrieztus ķiplokus (ja ķiplokus neapcep tad sanāk diezgan assa visa tā padarīšana un man ne īpaši patīk uzkost dzīvam ķiplokam) un arī apcepu biezās šķēlēs sagrieztus tomātus -> tad uz kabaču pusītēm lieku virsū apceptās tomātu šķēles, pārkaisu ar apcetiem ķiplokiem un pēdējais pa virsu vēl lieku sarīvētu labi kūstošu sieru kurš samaisīts ar jēlām olām un nedaudz majonēzes -> cep kamēr siera, olu, majonēzes massa ir izkususi un kļuvusi zeltaini brūna!!! Pasniedz ar vārītiem kartupeļiem un kādiem vasarīgajiem salātiem, kaut gan man arī ļoti garšo ar rīsiem!
Dzēsts profils
20. jūl 2011. 11:48Sarmīte, visām pasakām reiz pienāk laimīgas beigas....
oome S. 20. jūl 2011. 11:47Laila , romantiskie ,ar laimiigaam beigaam te ''nereklameejas.....''
Jānis M. 20. jūl 2011. 11:39Mārtiņ ......... baloža spalviņas pat neviens nepamanīs ........... labāk nesāc trakot !
JAUKUMIŅŠ n. 20. jūl 2011. 11:35-palaid mani vējā .........nejau tev mani sildīt ,ne jau tev mani mierināt .....vējā ir tik labi ,tas mani silda ,tas man čukst un tā ir tik labi ..............................
Dilaila L. 20. jūl 2011. 11:34Nēēee, es jau domāju tādu bez slepkavībām un vardarbības, nu tādu romantisko ar laimīgām beigām!!!
ilze s. 20. jūl 2011. 11:24Šim pasākumam ir arī medicīnisks nosaukums..Tādus cilvēkus sauc par sociopātiem.Viņi neprot mīlēt,tādēļ jūtas laimīgi tik ilgi kamēr otru cilvēku ir iekarojuši.Vairāk nekas viņiem nav vajadzīgs,tādēļ lai iegūtu,tiek lietoti visi ieroči.Žēl,kādreiz tiek sačākarētas arī labas ģimenes,jo visi mēs esam ievainojami
Mārtiņš M. 20. jūl 2011. 11:20Laila, nemodini manī zvēru!! ja es sarīkošu seriālu tad spalvas ies pa gaisu.. es jau tā sevi iegrožoju lai lieku nepateiktu, bet tad ja nāks vaļā, ui, būs trakums gribi trakumu?
Dilaila L. 20. jūl 2011. 11:17Mārtiņ, a Tev kas slabo kādu seriālu uzrīkot?



