Es par tiem , kuri dosies ceļā atgūt debesis !

es pieķeršos pie tava āķa, ar vienu noteikumu, lai tās citas raudas vairs te neburbuļotu...un kāpēc Andim vajadzēja tik daudz burtu kopēt....

Neceri....nekas no tā nepiepildīsies

Tas tauriņš ir fantastisks,dzeja tā īsti nevelk līdzi.Bet tas tikai mans personigais  viedoklis.

Nu man jau liekas, ka dzeguze ligzdu savijusi skaties, ka olas nesadēj

Paldies Dievam, ka orģināls nav bijis šedevrs

Sešos gadiņos dikti liela skaistule, bet kad ieraudzīsi 16 gadiņos varbūt  no bailēm nodrebēsi,kur pazuda lielais skaistums ???  Ir tā gadijies redzēt, kad smuka, smuka 5 gadīga lellīte, bet 16 gados jau ar lielu garu degunu un pavisam nepievilcīga.

Parasti kopijas tiek meklētas , kad oriģināls ir dzļi sirdī mitis , un , kuru zaudējot , nevienu citu tā vietā nespējam iedomāties ...
    Un cerība , ka atradīsim otru tādu pašu ,šinī gadījumā neārstē..., tikai palīdz ilgāk ciest ...
     Laime ir saprast , ka kopijas nekad nevar būt oriģināli , lai arī cik tās pirmajā mirklī liekas līdzīgas oriģinālam ...

Cits meklē visu mūžu un izgatavo kopiju pēc kopijas un vienalga cik tā būtu precīza tā nav un nevar būt orģināls, jo tas ir un paliek tāds ..........laime.....kas slēpjas zem šī vārda....piepildījums? nezinu...varbūt, bet es tās pues redzu savādāk....savādāk sajūtu to smaržu............lai kas notiktu ...es nemeklēju kopijas.......varbūt kaut kā haotiski, bet patreiz sakarīgāk nevaru

Cenšamies to darīt.

A bet krieviski - слабо?

Ja tā saki , tā arī ir ..., jo pati labāk zini , ka neesi meklējusi kopijas   ...Tikai ne visiem tas uzreiz tiek saprotams , Sanita ...

Tas bija jautri!Kaut arī tie smiekli tādi pasāji,bet pateikts bija trāpīgi.

Man laikam būs paveicies, jo līdz šim darīšana bijusi tikai ar oriģināliem. Bet varbūt man tikai tā liekas?

Pašā sākumā
radās vēlēšanās ,
un tā bija -
domas sēkla ...
   /Rigvēda/

Bijā jā,piemirsies gan ir kas tur sīkumos bija.

....UN ŠĪ VIŅAM UZBĻAUJ   ---KO LŪRI,...PLIKU ZIVI NEESI REDZĒJIS..!!!!?????   (agrāk bija tāda pastulba reklāma par maizīti..,atceratis?)

Tā ir , Vilni .   bet akcents šoreiz likts uz zaudētiem oriģināliem un kopijām , kuras nes vilšanos ...

Kamēr cilvēks spēlēs spēlītes vienalga ar ko- ar otru , vai pats ar sevi- tādas pretrunīgas izjūtas, no sērijas- ne ta kokā kāpt, ne ta mammas žēl---- skries viņam pa dzīvi līdz kā pielīmētas. -------Ja zini, ka kaut kas nenotiks- tad ko sēdi un gaidi? Un pēc tam vēl žēlojies, ka tas ir grūti? Protams, ka ir grūti-  savādāk būt nevar. Ej un dari kaut ko , lai , iespējams, kaut kas notiktu, vai arī- pieņem domu, ka nenotiks un izmēgini ko citu.
Padoties- nepadoties- oh un ah--- kapēc būtu jāspēlē sitās spēles, ja tapat dari to, ko vēlies? Lai savās acīs izskatītos-labāka, pareizāka, "ne no tādām"?