Pašpietiekams cilvēks ir tāds,kurš pats sagādā sev gan priekus, gan bēdas.

Tā pati vārdu spēle, kas neko neizsaka !  

Par to orjentēšanos nu galīgi krenķis nav jātur viss ir

Tā tas arī ir kā Tu domā.  Tikai īsti pašpietiekams varētu Tevi arī īsti mīlēt, ja uz Tevi būtu orentējies.   

Jāni...

kuku ruku .......... Yoy ............ english rulz !!!

Skaidrīt,NEKAS jau nenotiek,ja NEKO nepasaka.NEKAS no nekā nerodas,tam vienmēr apakšā ir kāds NEKAS.

Vot es arī par to aizdomājos.... reizēm no rītiem liekas ka dzenis, bet reizēm atkal žagata.... nevaru aizvērties....

Diezin kāds putns man galvā dzīvo?  

Nevienā baseinā tak neielaidīs   noteikumi

Nav gadījies   uz ārējo neiekrītu, un,  ja viņš ir foršs, tad tas ir komplektā

Nu piedod Mārtiņ, bet nepatik man reps un ja vēl latviski.... tak vis visiem patikt nevar. Pārējos stilus varu klausīties, bet ja sāk latviski repot... pārslēdzu kanālus... Nu tā vienkārši ir. Tur nav vainīgs ne Ozols, ne Gustāvo.

Manī tas izraisa skumju skatu - zārks ... skaists ķermenis ...

http://www.youtube.com/watch?v=ph1sUfPYu5E&feature=related man patīk vējā traukt  ...

kaut ko līdzīgu, bet ar to pašu domu es dzirdēju savulaik no vecinās /mana vecmāmiņa/. un tā mierīgi pateica, pat nenopūtās.

bet protams, jani     par Ozolu nedaudz par šerpu pasacīji, certama eglīte, tapāt ka gustavo..

Esmu, esmu lūzers.... ko tur slēpt.... Bet reizēm arī tiem paveicas....

Ir gan.Reizēm liekas,ka labāk runāt ar virtuves skapīti, jo efekts identisks!

lietus tāds sīkums.. sikumiņš