Dzēsts profils
25. sep 2011. 10:56Man patīk rudens, bet mans mīļākais laiks Novembris tikai vēl būs...
uz V. 25. sep 2011. 10:55re kur man gadījās jauka formula ...
Kādam ir jāsper tas solis lai noticētu brīnumiem
:)
Dzēsts profils
25. sep 2011. 10:41Dod,nedod...eh,ko juus te mocaties,lai iet pupaas,ja kaadam kas nepatiik !
Dzēsts profils
25. sep 2011. 10:34Saulaini, un mīļi! Tev ar visu to labāko!
Aleksandrs V. 25. sep 2011. 10:29acis vajag pieradināt pie saules stariem....
uz V. 25. sep 2011. 10:24
Viss sākās ar nejaušu rozīnīti, kad sastopās divi pāru acuskatiens. Bet ja godīgi, -mums vairāk patīk par to sapņot...
Dzēsts profils
25. sep 2011. 10:22Vispār jau tie sociālie tīkli paņem daudz laika.
Dzēsts profils
25. sep 2011. 10:12Sapnī maziņš rūķītis man nāk
un ar mani atkal tiepties sāk:
- Iztaisi man tā un tā, un tā -
vienu nakti ogles melnumā,
vienu rītu ogles sārtumā. –
Taisītu. Bet pasaki – no kā?
- Esi dzejnieks – taisi no nekā.
Lūdzu, un tad uztaisi vēl tā,
lai šai rītā feja pretī nāk,
lai mums mūžs ir egles staltumā,
lai mums mūžs ir ievas baltumā,
lai mēs noreibtu no salduma...
Es tam vēlreiz prasu – bet no kā?
- Esi dzejnieks – taisi no nekā. –
Paiet nakte ogles melnumā,
aizkvēl rīti ogles sārtumā,
aiziet mūži egles staltumā,
nobirst mūži ievas baltumā,
esi noreibis no salduma...
Kur ir rūķītis? Nu, kā tad tā...
Jāsāk viss no gala. No nekā.
Dzēsts profils
25. sep 2011. 10:02ja nebūtu atslēgas vārds, nemaz nesaprastu tekstu..nu ja..sāpes nav joka lieta..
uz V. 25. sep 2011. 10:00
Arī mazas nejaušībiņas situācijās rada rozīnīti simpātijās.
Te tādi mazi smieklīgi fragmentiņi no filmas -par tavu tēmu...:)))))
Dzēsts profils
25. sep 2011. 10:00ak es aizmārša..ta pie tevis atstāju..paldies, ka paglabāji..
Dzēsts profils
25. sep 2011. 09:57es jau naf ezis, kuram pietiek lapās ierakties un visu ziemu pukstēt..;)
Dzēsts profils
25. sep 2011. 09:53he he..kur mana saulesbrille..:)

