Ewa S. 25. sep 2011. 00:14ne vienmeer kad kaads dod..un preti neko negaida..uzcelj sev taadu kaa sienu apkaart..kaads varbuut vienkaarshi dziivo peec principa....,,kas dod lai pretii tiktu dots..tas buutiibaa nav devis,bet leiku reizi ruupeejies ir tikai pats par sevi,,varbut ne vienmeer kas dod neko pretii negaidot nemiil..bet glluzhi preteeji....vai taa nevareetu gadiities???
Dzēsts profils
25. sep 2011. 00:14Jana, rudens nakts smaržo pec lapām, vai ne?
jana l. 25. sep 2011. 00:13Nu ja, ka ne taustāmu. Dod savu laiku, savu uzmanību, u.t.t, aiz līdzjūtības un žēluma.
Dzēsts profils
25. sep 2011. 00:12Alise, es pazīstu dažus cilvēkus, kas labprāt dod, bet neņem...ar tādiem ir pagrūti...bet pielauzt var... Kā tur ar to mīlēšanu -nezinu...
Frēzija v. 25. sep 2011. 00:11Attiecīgi gadalaikiem, tagad patīk kanēļa smarža un citrona.
Alise .. 25. sep 2011. 00:11..nē, Jana, ne tā...kādu žēlumu?..te jau nav runa par kaut ko taustāmu, ko varam otram dot..
Dzēsts profils
25. sep 2011. 00:10Kuku ..., acīmredzams progress! Vēl tuč - tuč , un būsi dzejnieks !
Aivars E. 25. sep 2011. 00:10Kad mēs augām,bija zāle zaļāka,piens garšigāks,dzīve labāka.
jana l. 25. sep 2011. 00:10Neņem droši vien tāpēc, ka izjūt žēlumu. Varbūt.
Alise .. 25. sep 2011. 00:09..un tomēr, Lily, par to, kurš dod un neņem...kurš grib iepriecināt otru, bet pats sev apkārt uzceļ robežu....
Dzēsts profils
25. sep 2011. 00:09man arī patīk šī smarža, Kaija... Un ja vēl tai zālē vīgriezes...
savsem k. 25. sep 2011. 00:08TIKK neprasi manim
KA tā būs labi
diezin vai atcerēsimies abi
rītu
šo pantiņu
var jau būt
murgā tītu
mēs abi
un tā būs labi
Mairita G. 25. sep 2011. 00:08Tad es par Tevi esmu mierīga.Galvenais neatdzīties.Alibi es Tev nodrošināšu.
Dzēsts profils
25. sep 2011. 00:07Tas, kurš neko nedod ir skopulis un no tāda tālāk...
Par to, kurš dod un neņem, .varbūt vnk. kautrīgs tas cilvēks..To vēl var vērst par labu...
Tas, kurš tikai ņem - domā tikai par sevi, tātad egoists...no tāda arī nekāds labums...
Nu, gandrīz, varētu arī piekrist tam Donovam...
Raimis R. 25. sep 2011. 00:06Agrāk man grūtāk bija ņemt ko, vieglāk bija dot. Tad arī sapratu ka jābūt līdzsvaram jo ar savu neņemšanu apbžoju, atraidu no sirds doto.

