...aprakt sevi zem rudens lapām...
25. sep 2011. 09:14
Dzīve ir skaista, to ir lieki sev atgādināt. Pārgājieni pa Siguldas smilšakmeņu klintīm, ceļojumi uz Jūrkalnes āboļfestivālu, pastaigas cauri Vecrīgas Miķeļdienu jampadraci un pasēdēšana pie ugunskura ar draugiem veciem atgriežoties atmiņu pagātnē. Bet ar to visu vēl ir par maz, sirdī iezogas maza skumja, -ka tas viss dzīves krāšņums nav dalīts ar otru, vienas vienīgas mīlošās sievietes dēļ...
Ar mazu ironiju pa dzīvi.
Atslegas vārdi: aprakt un vairs nepamosties0
Komentāri (9)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
uz V. 25. sep 2011. 18:21 paldies Silvija, tas ir ko vērts, -šī dziesma ir pat legendāra latviešiem.
pieskaņošos tavai notij...
Rudens bagāts ar savu krāsu gammu no Alpu kalniem līdz pat Kuriļu salām, no Alaskas līdz Filadelfijai un arī Irijas līdz pat Gērnsijai tās krāšņums nesamērojams...
Ledija J. 25. sep 2011. 17:00neskumsti,rudens ir skaists,ar savu krasno lapu paklaju un savam skumjas un atvadam no vasarinas
uz V. 25. sep 2011. 13:00Ko nu liegties, nevienmēr spējam slēpt sajūtas...
Dzēsts profils
25. sep 2011. 11:27Kāds pesimisms...
uz V. 25. sep 2011. 10:12 fejuce;)
Dzēsts profils
25. sep 2011. 09:57es jau naf ezis, kuram pietiek lapās ierakties un visu ziemu pukstēt..;)
uz V. 25. sep 2011. 09:43 paldies Lily.
Brīnumus mēs paši taisam ir tikaij viens solis jāpasper uz priekšu...:)
uz V. 25. sep 2011. 09:32
Dzēsts profils
25. sep 2011. 09:19Viss vēl būs! Tikai jāvēlās ļoti!