Vai kamēr ķepu nelaiza

Inese - e pastos vispār šādas vēstules labāk nevērt vaļā. Pēc pieredzes -  uzkārās man e pasts.  

Lily- visu ko mēs darām, vai nedarām- tā ir daļa no mūsu personīgo vajadzību apmierināšanas. Jā, neesi aizdomajusies, neesi domajusi par praktiskam vai materialam lietām, vai attieksmi, bet- vienalga- darījusi,  tadēļ , ka ir bijusi nepieciešamība ta darīt.. Un to nepieciešamību pamati- tie ir jāmeklē sevī... Izlasot Tavu tekstu  , ir momenti, kas ļauj domāt, ka tomēr nav viss tik vienkārši-- dod un dod un viss ir labi...

Sonjai ir laba izpratne par lietām kuras es pat iedomāties nevarēju, jo nav bijusi ar tādām saskarsme. Es jau iepriekš piekritu ka, ja cilvēki ir kopā, tad tikai uz vienlīdzības principiem. Tā došana vairāk domātā, nu kā lai pasaka, teiksim - vakarā pie televīzora atlaidušies un pa vidu mandarīnu trauks. Vienu nomizo viens un padalās, otru otrs un arī padalās, tā vienkārši un nepiespiesti, bet reizē skaisti. Tas ir tikai sīkums, bet dzīve sastāv no sīkumiem.

Cik reižu saņēmu, tik reižu arī izdzēsu.

Pūkaino Lāčuk-  neko nevienam nav jāiestāsta. Ja es pareizi saprotu šeit sanākušie ļautiņi grib atbildēt un parunāties. Kā sacīt jāsaka, no darba brīvajā laikā  

Jā, Lāčuk, variants drūms -piekrītu. Bet- tā sanāk, ja padomā par to - dod- ņem variantu. Momentāli- devējs un ņēmējs ir uz dažādiem pakāpieniem- un tā tad jau ir spēle- kurs labaks, kurš svarīgāks, kursa stiprāks..Katrs no šiem abiem  kaut ko saņem- viens- uzmanības pierādijumu, bez kā nejūtas drošs, otrs- apziņu, ka ir svarīgs un nozimīgs- var dot, nevis ņemt.
Bet- cik forsi un viegli ir tad, kad vari būt blakus otram cilvēkam- nevis augstak vai zemāk...Un darīt kaut ko tadēļ, ka tā velies - un to izpratīs, nevis gaidīs ar gaidīšanu..

Sonja vetra-  neesmu nekad par to domājusi, ko es no tā gūstu vai negūstu un vai tas ir skaisti.  Tāda ir mana būtība- kā jau es tev atbildēju - bez gariem filosofiskiem apcerējumiem, tā vienkārši un no sirds.  

Ja tas tā ir, tad kāpēc tas tā jāafiše, liekas ka mēģini to iestāstīt sev un visiem pārējiem.

Protams, ka gan mēs , gan visi apkārtējie ir dažādi... Un katram jēdziens milestība ietvers ko citu-- ari tas ir pilnigi normāli.. Tāpat kā tas, ka cita viedoklis var būt nepieņemams vai nesaprotams..
Svarīgākais jau ir moments, lai cilveks savā pozīcijā- vienalga kāda tā liktos apkārtejiem , justos komfortabli un labi, vai ne.
Ir tikai viena lieta , kas mūs tomēr visus apvieno- esam cilvēki, esam suga, ar tai raksturīgu uzvedību un domāšanu.. Darbībām un to sekām.. un it biezi - cilveki kaut ko velās panakt, kaut dara, bet- īsti nesaprot, ko un kapēc.. un brīnās par rezultatiem.. Tev mīlestība ir došana-- lai gan tas nebūs īsti patiesi, jo ir arī Tavas vajadzības... Vienkārsi- tas skan dikti skaisti un pareizi- es dodu  milestībā.. man nekas cits nav svarīgi... Un tas palīdz pacelt savu pašapziņu , savās acīs...ar to, kuram it kā kaut ko dod- nav nekādas saistības... jom tiek realizētas tikai savas vajadzības.

Vija Hammere- tieši tā - pazaudē un uztur visu šito loterijas darbinieku aparātu.  

Sonja, Lāčuki pat par to Tavu drūmo variantu nebija aizdomājušies, tas tiešām būtu skumji.

Tādas sirdsāpes tik pierāda to, ka esi dzīva.  

Porcelāna eņģelīt - laimē jau laimē, bet , lai tie cilvēciņi, kas pērk šīs loterijas biļetes cerībā, ka reiz kādreiz -   varbūt, lai viņi paskaita cik naudas izmet. Vai labāk nav pārskaitīt šādas naudas labdarībai?   Bet nu tas katra paša ziņā.

Sonja vetra- un tapēc mēs esam tik dažādas un dažādi. Vienai MĪLESTĪBA ir došana ( bez aizmuguriskām domām) un garas filosofijas, kas man par to būs. Tā vienkārši, pavisam vienkārši, neuzskaitot, kas es esmu sieva, māte vai mājsaimniece, vai mazohiste, vai vēl sazin kas.

Lily, bet loterejā arī kāds patiešām laimē , bet šeit ir reāla krāpniecība.

Lily, kādam jau arī laimējas, bet cik ir tādu, kas pazaudē.

Bet ja nopietni.

Tu laikam neko citu neproti darit ,ka parkopet citu rakstito??!
Pasam ir galva uz pleciem?Raksti savas domas ...Lai veicas!

Lily- kā jau rakstīju, ja cilveks sevi redz un pozicionē tikai caur kaut ko no ārpuses- citu cilvēku, milestību , vajadzību pēc tā otra gaidām-- tad tur nav milestības, tur ir savu vajadzību apmierināšana. .Tas , protams, nav populārs un emocionāli pacilāts domu gājiens, taču- tur ir kodols, ja vēlas patiesas un foršas attiecības.  
Lāčuk, ir forši , ja tuvs cilveks ( vai- cilvēks vispār) vēlās  padalīties ar otru - bet tikai tad, ja tā ir brīva viņa izvēle... nevis saistīta ar to, ka - nu jā- no manis tokš gaida, ka es padalīšos... nu tad še- ņem arī... un pamēgini tik nepadalīties ar mani , kad tev būs  kāds našķis..Un otrs tagad jūt atbildību- man iedeva, tatad - kaut vai no zemes apakšas ir jāizrauj tas atbildes medus ķobis un jāiet dalīties.. Brr... tas būtu , hmm, neganti..