Skārlete - nelaikā izteikts vārds , nu tad tā būs tāda tukša runāšana.  Ir jau tā , ka brīžiem ļautiņi daudz par daudz tukšu runā un raksta.

....galvenais ir nepalaist īsto mirkli.....

Bet mans ar rūķa cepuri un amizantu smaidu uz lūpām......

Dzive,ari kadreiz notiek brinumi.Vajaga ticet,un ja uzs sirsninas kautkas sakams,tad labak pateikt.

  raisa lokotosh - diagnoze ir ņemt vērā visu , ko raksta.  Katrai jābūt savai galvai uz pleciem.

  Tad tas ir manējais, un vēl redzējis iesnainu sapampušu degunu, un atkal tas ir manējais  

Es gan smaidu katru rītu,kad ieskatos spogulī....es pasmaidu un novēlu sev jauku dienu....

Es reti smaidu,jo iemesla,nau todarit.Bet ja smaidu tad no visas sirds.

...bet ja izteiktas nelaikā,vari palikt nesaprasts....

  Vienkārši Skārlete - par skādi būs tad, ja nebūsi savas jūtas izteikusi  

....mazliet gan skumji,ka vis biežāk mūs redz spogulis un pat kailas,nevis kāds......kas varētu izteikt komplimentus....

...bet mēdz arī teikt,kas par daudz tas par skādi,....nu jā, mīļus un jaukus vārdus nemaz nesakam tik bieži cik it kā vajadzērtu,bet kas ir vēl mazliet skumjāk,tos nedzirdam tik bieži cik tos vēlētos mēs dzirdēt....

..un mīlestība balta
dvēselē tik balti,balti
snigs...

Nu tie,kam tās nepareizās skaidas citādi nemaz nemēdz būt!

""Sievietes,kas mīl par daudz"-esi lasījusi?tāda mīlestība ir gandrīz diagnoze,nedrīkst izkust otrajā un dzīvot tikai viņam.tā ir atkarība,bet visas atkarības,pat tik skaista,kā mīlestība.ir tikai atkarība...

Skaista dzeja! Tad ticēsim! Varbūt rīt........

  Tikai neko neatlikt uz rītdienu, jo kas zin , ja nu rītdienu nesagaida. Tas tā skumji teikts, bet , ja ir otram ko mīļu teikt, tad saki uzreiz, jo mīļu vārdu un maiguma nekad nevar būt par daudz, bet nepateiktu vārdu, to gan var nākties nožēlot, ka nepateici.
      

Vasilij - tā arī dzīvoju.  Neielaižos garos apcerējumos .

katru dienu ir  rit