Gunars s. 20. dec 2011. 13:36Mīla ir kā krātiņš,prāta aptumsums,ierobežo normālu domāšanu,rada nespēju izrauties no šīm važām! Blakus tai ir ļaundare - greizsirdība.
Dzēsts profils
20. dec 2011. 13:21...netālu?!nu dažreiz jau tur par vien ir,lūpas kaktiņā un tad smaids pārtop snīnā,it kā pašam i nemanot.
Gunars s. 20. dec 2011. 13:20Smaids ir kā izlūks,kā balva,bet netālu ir smīns,kurš ir naida kurinātājs!
Dzēsts profils
20. dec 2011. 13:19...nu ā Pķainīt var tikt ne tikkai pie likām kalorijām,bet arī pie morālām paģirām....bet teksts labs,doma man patika.
Dzēsts profils
20. dec 2011. 13:01Iekopēts no citas vietnes.
Plāksteris dvēselei
pavasaris garšo kaut kā šķērmi, visu laiku gribas sev tās pozitīvās emocijas kaut ar varu izplēst, bet nekas nesanāk. skaļi lamājos uz cilvēkiem, kas uz mani "ne tā" paskatās, uz tiem, kas neievēro rindas kārtību un vispār uz visiem visiem. kāds taču varētu beidzot uzrūkt pretī, izvillotos kaut kur skaļi un publiski un kādam laikam ar to būtu pietiekoši. bet cilvēki vairās no konfliktiem - ieslēpj savas negatīvās emocijas dziļāk biezās mēteļu apkaklēs un iet tālāk. draņķi tādi.
un tā nu šodien es ārstēšos no pavasara - ēdīšu balzama saldējumu ar šokolādi. piedrāzt kalorijas.
Dzēsts profils
20. dec 2011. 12:54Kādēļ tik bieži, kas skaists ir tik skumīgs.....
Dzēsts profils
20. dec 2011. 12:53To dara daudzi es arī sevi mānu kas viss ir okei tas varbūt bērnu dēļ bet pašai nav vērts ......
Dzēsts profils
20. dec 2011. 12:47...interesanti,DECEMBRIS nav aizmirsis,ka viņš ir ziemas mēnesis.....
Dzēsts profils
20. dec 2011. 12:44Pēteri,'...jā, noteikti.....
Dzēsts profils
20. dec 2011. 12:40Lily- tas ir jauki- ņemt visu vienkārsi.. Bet pārsvarā ir ta- neiedziļinoties kaut kamā, nezinot no kurienes kam kajas aug- ir liela iespēja rāpties n- tās reizes vienā un tai pašā grābeklī( tas no sērijas- slikta pieredze un kapēc ta var atkārtoties), un no otras puse- ta iedziļināšnās man , personīgi, ir gan interesanta, gan- pamācoša... Bet- tā var būt ne visiem.. ir okey visādi.... Lai jauka diena
Dzēsts profils
20. dec 2011. 12:39Ir jau tā kā saki Sonja, bet man vēl patīk tā mīļi
Dzēsts profils
20. dec 2011. 12:37Labāk, kā nemizoti
Dzēsts profils
20. dec 2011. 12:37Lācuk- nenoliedzami- tā bilde ko uzzīmēji- ir forši, mīļi un jauki..Jo tā ir abu brīva izvele- es velos pacienāt mīļo ar daļu no sava mandarīna, viņs vēlās padalīties ar daļu no sava. Taču- nekas nebūtu savādak arī tad, ja es /viņs padalītos, bet otrs vienkārsi pateiktu- paldies, bija loti garšigi.. bet ar savējo- nedalītos... vai katrs mizotu savu mandarīnu, ēstu un ķertu kaifu no tā , ka ir mājās, ir viesiem viss okey.. mīļais cilveks blakus, sarunas, atmosfēra forša..
Dzēsts profils
20. dec 2011. 12:32 Pūkaino Lāčuk - un kā garšo tie nolobītie mandarīniņi.
Sonja - neiedziļinies tik ļoti visos tekstos - ņem to dzīvi vienkāršāk un no sirds
Dzēsts profils
20. dec 2011. 12:27Vasilij - atraitnis jau nav miris - tev vēl viss priekšā
slikts c. 20. dec 2011. 12:27Anna,ja esmu Tevi pareizi sapratis,tad atļaušos piebilst,ka stikla krellītes un spogulīšus var iesmērēt tikai tiem,kas tos ne reizi nav redzējuši.Maldināt var tikai tos,kuriem nav zināšanu.


