un ja man vajadzētu, tu arī neticētu?

laimes sajūtu nedod tik mīlestības esamība vien, pievienojos janai liepiņai
pacilātais aizraušanās un iemīlēšanās periods dod lidojuma sajūtu, nenoliedzami, bet arī rutīnai ir savs skaistums. Tās aizstāvībai iekopēšu sekojošo:
"Rutīna attiecībās ienes maiga mīļuma un drošības sajūtu. Jo mūsdienu stresa laikmetā vienīgais patvērums, kur mums rast mieru, ir mājas. Un ja vēl mājās ir mīļotais cilvēks, ar tik ļoti pierastajiem vakariem pie tv, ar pankūkām un tēju, ar ierastu seksu (jā, ierastu, bet tomēr pārbaudītu vērtību, jo katrs zina, kā otru uzbudināt vislabāk), ar kopīgu ikvakara pabužināšanos un aizmigšanu tāpat vien, ar, ar, ar...... simtiem mīļu un ierastu lietu, kas mums ļauj just drošu pamatu zem kājām un siltuma sajūtu. Pieradums-jā! Bet tas taču ir labs pieradums, un no tā nav jābaidās! Un to, cik ļoti svarīgi mūsu dzīvē ir tieši šie rutinētie rituāli, visbiežāk saprot tikai tad, kad tā visa pēkšņi vairs nav! "

Valdi,tikkai ar apdomu un saprātu,bez nejaušībām un piedzīvojuma?....liekas,ka es tā neprotu?

Kļūt slavenai nav pašmērķis,lekties citu priekšā-nepatīk.

           Ir jau kaut kas tāds, kas mums lemts, neatkarīgi no mūsu gribas. Bet, tomēr pārāk bieži savas nelaimes piedēvējam  SMAGAJAM un NETAISNAJAM LIKTENIM..... Nereti  tie ir melnie dzīves PLANKUMI, kurus paši tādus esam iekrāsojuši ar  savu neizdarību, pat muļķibu.....

vienkārši - kā iztikt bez neesošā, un kā rīkoties ar visu. vienā vārdā- apdomība, saprāts.

Bišķiņ katra ,citādi būs par saldu.

Paškritika izdaiļo

Es par to pašu

Tavs ieteikums,štrunc pa metodi,ka tik tā nostrādā pareizā pareizajā situācijā....tikkai jabūt pietiekami gudriem un jazin kad kura pielietojama?!

         Piecdesmit gados būtu muļķigi izskatīties tādai, kā piecpadsmit gados...

           Es domāju, ka abas metodes ir lietderīgas...........

patīkami, ka šis blogs guvis ievērību un ir vēl tādi pionieri, kuri paši sēj un stāda. ja piemēram mees paluukotos ka dzīvo citur, tad tur jau sen noziedējušus puķu podus sviež ārā, nevis tā kā mēs latvieši audzējam tālāk un vēl nākošā gadā uzziedinam. tas ir latviešu fenonemens, ar kuru mēs varam tikai lepoties

Man gan liekas, ka Juris saka,ka vis cilvēka paša rokās....

Tad jau sanāk,labāk dzīvot ar to ko sātans mums iedod, nevis bez tā ko dievs atņem!

Vāu ,tad es esmu talantīgs... drīz ,kādos ansambļa jubilejas svētkos tēlošu Verku Serdjučku-  pagaidām pašam patīk.

Ko tu Juri tagat gribi teikt, ka visiem jābūt nabagiem?......es tā neesmu ar mieru

Mēs jau gan gribētu vizsmaz vidus ceļu ,ja izvēlē ir starp visu un neko ,bet vēl labāk  vienmēr visu ,lai dod . pie tam domājam ,ka varam ļoti labi iztikt bez pārbaudījumiem. Bagātie grūti ieiet debesu valstībā,jo domā ,ka veiksme tikkai no viņa atkarīga .

Parodija ir viens no sarežģītākiem žanriem Lai to darītu jābūt lielam talantam.

Kā nav, ka ir !
Ceļa vidus vienmēr tas gludākais, bet abpuss ceļa gan ir grāvji, tajos labāk neiekulties, arā izkļūt nav viegli.