A pakaļai parasti viss pie pakaļas,ko zinātnieki pēta,par vēderu vēl jātiek skaidrībā   

parasti ir tā- ja ir dikti liels slinkums ko darīt, vai arī - dikti negribas atbildēt par sastrādatām ziepēm- tad , liktenis ir kaut kas liels, stiprs, nepārvarams un mistisks.

Un kurš teica,ka šodienas sapulce ir pienākums,nē?Šoreiz ir runa par izvēli un tā jāizdara man Un es jau izdarīju,mūsu šefs/lielākais no šefiem/ir tīri simpātisks,nolemts-iešu   

Ja kāds pieļauj , ka par viņu cīnās, tad viņš nemaz nav tā vērts, lai par viņu cīnītos ... Kam tāda Mīlestība vajadzīga?  

Un likteni veidoja tas kurš lēja

Sapulce...es saprotu ir pienākums....tā tad tu nevari neiet.....mums katram ir savi pienākumi, bet ja iepriekšējā vakarā esi kvasijis un otrā dienā neaizej uz darbu....te nu gan var mainīties tavs liktenis

Bet kurš liek Tev izdarīt izvēli - iet, vai neiet   Tikai nesaki ka visu izlem pati, bet ja tomēr kautkas zemapziņā.

Šī grupa man vienmēr patikusi,jo skatos šlāgeraptauju.

Domāju, ir lietas,ko nevar izmanīt,bet ir ļoti daudz lietu,ko tomēr var-ar attieksmi un tieši tur jau ir tas suns aprakts,kā mēs veidojam savu likteni...Piemēram-es šodien varu iet un varu neiet uz sapulci,man ir izvēle,no kuras var būt atkarīgs tas,kā veidosies attiecības ar priekšniecību,ar kolēģiem,ar cilvēkiem..nu apmēram tā..un tā tālāk..

Nekas nerodas tukšā vietā, arī mana neizpratne

Protams, ka garantijas nav un nevar b ūt, ka tieši šāda doma ir tā pareizā. ir divi lielumi, kas ir reāli šajā situācijā- izteikums, un vēsturiskā situācija tajā sabiedrībā, no kurienes ir nācis šis ieteikums. Tā pat var analizet jebkuras tautas, grupas  vai sabiedrības kopumā  - izteikumus, dzīvesgudrības, pasakas, teikas, eposus.   Šie daiļdarbi nerodas tukšā vietā, bez pamatojuma, ..

Tad redz kur tas suns aprakts   Vis tajā lai kāds nerāpjas gudrajiem uz galvas   Bet mēs Latvieši arī nākam no Indoeiropiešiem

Izdomāt jau var, bet vai tāpēc tas tā būs.   Un vēl var arī kādam to iestāstīt, bet vai no tā kas mainās.

Ja tā padomā- Indijā kopš seniem laikiem bijušas kastas-starp kurām ir visai striktas robežas, kā nu esi piedzimis, tā ķepurojies, bet - pārkāpt uz augstāku pakāpienu- nekā , nav atļauts. Izlasot šādu izteicienu- kāds zemakā kastā dzimis čoms nospļausies un nerausies pēc kaut kā vairāk- ja jau liktens tā nolēmis, tad nolēmis, ko nu vairs. Kam tas ir izdevīgi? Lūk , mūžvecais , bet tik patiesais jautājums.

Sarežģīts gadījums , ja jau Lāči mulst  

Izdomā savējo, neesi jau muļķāks par visiem pārējiem

Lāčukam iestājās apmulsums, laikam nevajag tik daudz lasīt visādas citu gudrības

Ko Lāčuks par to domā ...

Figviņzin , kā tur īsti ir ...

Mūsos visos dzīvo šī bērna dvēsele.. neviens vai neviena bez tās nav palikuši. Šaizes sākas tad, ja pieaugot , cilvēks paliek tajā - vienā punktā. Nevis attīstās un liek klāt pieredzi, adekvāti vecumam .