vajad censties saskatit ari ko labu un tiekties pec kaut ka netverama kas ir katra sirdi,,jo jutas ir ka taurina sparnu vedas.

....bet vai laime ir tā ko meklējam mīlestībā?
    nosauc vismaz vienu , kurš meklētu nelaimi...
...rutinētie rituāli...   - vai nav  patīkami sagādāt otram prieku
..[i]Tam nav būtiskas nozīmes - cik reizes savā dzīvē mīlam un iemīlamies - vienu, divas, piecas reizes....
...pretī  katru reizi ir cits cilvēks[/i
Tas jau atgādina darbu.... un TO ..... sauc savādāk

laimes sajūtu nedod tik mīlestības esamība vien, pievienojos janai liepiņai
pacilātais aizraušanās un iemīlēšanās periods dod lidojuma sajūtu, nenoliedzami, bet arī rutīnai ir savs skaistums. Tās aizstāvībai iekopēšu sekojošo:
"Rutīna attiecībās ienes maiga mīļuma un drošības sajūtu. Jo mūsdienu stresa laikmetā vienīgais patvērums, kur mums rast mieru, ir mājas. Un ja vēl mājās ir mīļotais cilvēks, ar tik ļoti pierastajiem vakariem pie tv, ar pankūkām un tēju, ar ierastu seksu (jā, ierastu, bet tomēr pārbaudītu vērtību, jo katrs zina, kā otru uzbudināt vislabāk), ar kopīgu ikvakara pabužināšanos un aizmigšanu tāpat vien, ar, ar, ar...... simtiem mīļu un ierastu lietu, kas mums ļauj just drošu pamatu zem kājām un siltuma sajūtu. Pieradums-jā! Bet tas taču ir labs pieradums, un no tā nav jābaidās! Un to, cik ļoti svarīgi mūsu dzīvē ir tieši šie rutinētie rituāli, visbiežāk saprot tikai tad, kad tā visa pēkšņi vairs nav! "

Mīlestība nes arī sāpes,nav jau idiles tā,ka viss ir okei.

Tā nu ir , ka katru reizi iemīloties, mēs speram soli nezināmā lauciņā, kaut vai tādēļ, ka pretī  katru reizi ir cits cilvēks.
Būt laimīgai , būt saskaņā ar sevi ir viegli- ja neuzkrauj atbildību par savu laimi kādam citam, bet sameklē to sevī pašā. Un par to slaveno rutīnu- pasmaidīju... kur to var atrast, ja katra diena- visvienkāršākā, ir - savādāka nekā iepriekšējā? Nu , ja dikti gribas pačīkstēt- tad jau gan- kur vel labāku tematu- rutīna, briesmīgais attiecību bieds, sadzīve- attiecību slepkavniece, u.t.t.  

Ir jauki , kad tavu mīlestību kāds prot lasīt .

neticu, ka viena pati mīlestība var dot laimes sajūtu

Vineta, būt laimīgai ir viegli, ja tikai pašai ir vēlēšanās tādai būt un neieciklēties uz mazām nebūšanām, sevis nemitīgai žēlošanai. Ja pati es spējīga vēl mīlēt, nu kāda rutīna var būt.  

Vineta ,es Tev nepiekrītu ,es nezinu ,kas ir Mīlā rutīna ,ar katru gadu tā man paliek savādāka ,es ieraugu ko jauku savā cilvēkā ko mīlēt ........tagad kautkāda mode sākusies uz šo vārdu   -rutīna ,bet var tak darīt tā ,lai tā rutīna neienāk divu mīlošu cilvēku attiecībās ,tikai ir vaina ,ka abi gaida ...

    Mīlestība nav uz desām spēlēt.

Zel,bet mila nevelkas,muza garuma.Pec milas,sakas dzives pieradums,rutina.Bet nevisi to adzist.But laimigam ir gruti.

galvenai ,lai Mīlestība ir pret sevi un citiem ,ja to pazaudē ,tas ir tāpat ,kā pazaudēt dvēseli -tukšs un nekā nau..........................

mīlestība var būt laimīga un nelaimīga,ar daudziem pustoņiem.Katrs mēs kautko meklējam mīlestībā-mieru,patvērumu,laimi