Zālīte Sirdij, Tu runā, kā ar aprēķina attiecībām psihiatrijā, bet dzivē tām attiecībām pavisam citāda garša.

mazliet par vecpuišiem
Gads , ar kuru neprecēts  vīrietis izpelnījas goda vārdu vecpuisis, bija dažādas  zemēs arī   dažādi pieņemts.Lejassaksijā  šis mirklis iestājās , kad bija nodzīvoti  50 gadi, 8 mēneši un3 dienas, Romā  25 gadi, citās zemēs  šis termiņš grozījās starp 40 un 50 gadiem, bet  arvien tā,ka katrs zināja, vai viņš ar  40.41gadu iestājās  vecpuiša kārtā
  Pastāvēja , tā saucamais " vecpuiša likums, kuri līdz attiecīgam vecumam nebija devušies  laulībā   , uzskatīja  par kaitīgu sadzīves locekli, neļāva nodarboties ar zveju,medībām  pat tirdzniecību, uzsāka vajāšanu, pat varēja pakārt, uzlikt nodokļus,varēja zaudēt  mantošanas tiesības., izslēdza vecpuišus no visiem goda amatiem, vecpuišus  nelutināja.
Anglijā , ja dod kaut mazāko cerību , kādu  precēt, bet vēlāk grib atsacīties, tad par solījuma neizpildīšanu var uzlikt aukstu naudas sodu.
Āfrikā , ja kāds aizsēdējies , tad jaunava , kura vēloties viņu par savu vīru, nosēžas pie viņa durvīm, gaidot kamēr gaisma aust, tad jauneklim viņa ir jāprec gribi vai negribi.
Visur kaut ,kas tiek darīts , lai šo laulības bēgļu - vecpuišu skaitu mazinātu..Taču viņi ir bijuši un būs arī nākotnē.
/žurnāls " Austrums" 1897.gads/

Es esmu latviete un balsošu PAR.

Diezgan aktīvas diskusijas par un pret referendumu patreiz norisinās Draugiem lv domu biedros "Melnā kaste"
http://www.draugiem.lv/group/16100919/

Ienāc, un izsaki savu viedokli arī Tu.

http://www.draugiem.lv/group/16100919/

bet ģimenē jau ir divi-tēvs un māte,ir arī ģimenes plānošana-un zinu arī mazuļu mamas,kas piestrādā-uzraugot un auklējot otru mazuli,kamēr tam māmiņa darbā,un arī macīties var -kaimiņos ir studentu ģimene-mazulei tūliņ būs 6 mēneši-vecāki viens otru nomaina.Par barošanu-90% gadījumu ie iespējama krūts barošana-un ,kas tas par super maisījumu,kas maksā 13 lati burka vai paka,varbūt tas mēnesim?

Esmu cilvēks, normals cilveks, kuram  šad un tad ir problēmas... vai nu gluzi tie ir psihes traucējumi- grūti teikt,  bet- neesmu gluzi nemainīgā anabiozē eksistējoša..
Viss tā ka būtu okey, tikai ar to iecietību gan nevajadzētu aizrauties..Jo to izmantos, un kā vēl izmantos.. Katram ir savas dīvainības,  tad jau drīzāk derēja censties izprast to štelli, bet vienmēr atstāt sev tiesības- pieņemt vai nepieņemt, un izvēli- ko darīt.

...vari apmesties meža biezoknī... klāsies labi... kāds vienalga noskaudīs, nostučīs un sasauks varas pārstāvjus tevi iepazīstināt ar jauniem saistošiem normatīvajiem dokumentiem.
Cita cilvēka izpratne... droši vien kādā jautājumā nesaskaņas.... nekas sev nederīgs nav jāpieņem par savu. Citādi sanāks ka viens runā ar otru kā ar idiotu, bet tas Idiots domā tieši to pašu par Tevi

..vai uzskati, ka šajā Dieva radītajā pasaule ir netaisnība?...
Izvēles iespējas tiek dotas katru dienu, katru minūti...sēdēt vai stāvēt, smieties vai skumt, dusmoties vai pasmaidīt...
Bet katrā ziņā ...pasaule nevar pastāvēt bez pienākumiem, tie arī ietilpst pasaules kārtībā!

..nevaru nepiekrist iepr. komentu autorēm.

Gribas aiz sevis atstāt kaut ko paliekošu , teiksim, valodu ....

Un???? Tas ir slikti????
Tie, kas to patiešām cenšas, cik zinu, ir jaunie (no gudrā gala), un- viņi PATIEŠĀM!!!!! cenšas!!!!!

...tas desertam,tev pie vēlām pusdienām pienākas....

Protams, ka katram IR!!! SAVAS!!! dīvainības!!!!!!

Bet- Zālīte Sirdij- ir tomēr milzīga starpība, vai tu pati iekš sevis sadzīvo ar tām vai arī- liec citiem tās izjust, jā, pat padarot viņu dzīvi netīkamu k-kādā veidā!!!!! Un- ir gadījumi, daudzi, kur ne otra spēkos palīdzēt, jo- raugi- šis dīvainis pats ir ar visu mierā!!!!; tā nejaukā, ko tādu sākot runāt vai kā, tad esi tu.

  Labi, ka atgādināji...Man vārās pusdienas..., bet es esmu "'aizsēdējusies"'...  

  Tev laikam ir jāmeklē kāda saprotoša dvēselīte...Nevar būt tā, ka tevi   NEVIENA
nesaprot... Tad laikam "'latiņa ir jānolaiž zemāk"', kamēr atradīsi un sapratīsi...un Tevi
sapratīs...
  Tās ir manas domas...

Tas tik atkarīgs no mums pašiem,kā mācēsim pasniegt.......

          Bet ko lai es iesāku ar savāmn dīvainībām, ka neviens negrib, ne saprast, ne palīdzēt !?  
          Pašam vien pa to dzīvi jāperās, kā peldēt neprotošam gailim, dīķī iekritušam...

Arī sev kas jāvēl un jāatvēl  

...nu tas tik tā izskatās,īstenībā kopā ar citroniņu tauki tiks sadedzināti....bet kas par enerģiju tiks?!

...principā,var jau uzgraust arī ābolīti vai burkāniņu,galvenais lai ēstgriba laba un pusdienas nopelnītas dūšīgi pastrādājot....

Es nedomāju,ka ir aizmirsuši....drīzāk neprot atšķirt mīlestību no vienkāršas aizraušanās,jo akli pakļaujas visam,kas notiek,nevis nopietni izsver visus PAR un PRET.:)Nu,kaut kā tā...:))Bet,no kļūdām mācās,vai ne tā?:)

Patiesībā tas ir novēlējums visiem, kas nāks pēc manis !
Ko daudz mēs varam viņiem dot vai atstāt ?