Savu valodu nododu Tev,
Mans mīļais un dārgais bērns :
/ Tā dāvana man no sentēviem
Un viņiem - no tēvu tēviem .../
Kā stafetes kociņu stingri to turi -
No rokām neizlaid ;
Ja radīsies pārrāvums kāds -
To grūti būs atjaunot ...
Bet , tomēr, dari , mans bērns,
Kā Liktens Tevim būs lēmis ;
Zinu - valodu , ko Tev stafetē lieku,
Tu pratīsi tālāk dot !
17. 02. "12
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Maniem bērniem0
Dzēsts profils
18. feb 2012. 01:33Šodien Tev savu balsi jānodod par valodu: PRET !!!
Kurzemniece E. 17. feb 2012. 23:55
Skaidrīte G. 17. feb 2012. 14:07Gribas aiz sevis atstāt kaut ko paliekošu , teiksim, valodu ....
Aleksandrs V. 17. feb 2012. 13:40Tas tik atkarīgs no mums pašiem,kā mācēsim pasniegt.......
Skaidrīte G. 17. feb 2012. 13:23Patiesībā tas ir novēlējums visiem, kas nāks pēc manis !
Ko daudz mēs varam viņiem dot vai atstāt ?
Skaidrīte G. 17. feb 2012. 12:58
Aleksandrs V. 17. feb 2012. 12:57