es mēģinu pidevērst uzmanību,ka citiem ir jādzīvo kā otri citi liek.

Tapec ,ka citiem to pienakumu pa daudz,ka netiek gala,bet citi dzivo ,ka paraziti,neko nedarot,tikai  raisot naudu kaudzem,nodrosinot sev apsardzi un likumus ,aks vinus aizsarga no tadiem,kuri nevar tiesnesim iedot kukuli,kas tad siem ,ko domat par pienakumu,tikai solit tautai zelta kalnus,maitas tadi

es jau te rakstu tikai tad, kad man ausis cūkas balsī kviec, jūs te blējat katru vakaru. un tā uzmanīgi, maliņā sēž, pirkstos kož

kas tur bija pussešos?

...izvēle vienmēr ir...

...kāpēc vairot nabadzību!?

Jā, tā ir ! Viņas ( mūžīgās nulles ) vienmēr saka : "" Ko tad es ...tu jau tā gudrā ... es nevaru neko pateikt... tūlīt raudāšu ... , u.t.t,,u.t.t...
  Labākās zāles tādā gadījumā ir  atstāt cilvēku vienu - ar saviem uzdevumiem , pienākumiem ... Pats tiek galā ar visu , kad stutes noņemtas !

Labāk par atvaļinājuma iespaidiem, nekā n-to reizi par to, kapēc neviena nenāk uz randiņu. Varbūt kādi interesanti hobiji...

NASA veiktas zinamas iemaksas proceduras(pec vienosanas).Iespejams jau piesaistitas arzonas Diplomatiskas intreses.

Tango Kaisle 17:31 Jā, tā mužīgā upura loma ir kā zirgam klapes uz acīm... noņemt nevar, nepaskatās ne pa labi, ne pa kreisi. Citam ar lielu piepuuli un darbu pie sevis pilnveidošanas izdodas, dažam pēc 10 gadiem (zinu konkrētu gadījumu), ka cilveks beidzot ierauga, ka zāle ir zaļa, tas ir skaisti, un zalē vēl puķītes zied...

Ir Ideali.

Valdis Veiders 17:29 Labāk nedzejo...

...piebildīšu, ka šīm nullēm ir otra galējība... viņas jūtas nenovērtētas... mūžīgie upuri...

Ineta tieši globāli satricinājumi ir jāspēj risināt,tanīs dienās ikviens tiks nostādīds izvēles priekšā un varēs ieskatīties savā patiesajā būtibā.

Domāju, ka cilvēkam nekad nevajadzētu justies kā nullei ( var būt kādi vājuma brīži, kad katrs jūtamies kā niecības ) , jo ne jau nulles uz Zemi sūtītas !

pie dzintara jūras trīs pievemtas botes

Tu mani uzjautrini, paldies!
Nu nav tikai jā un nē(par rītdienu nerunāju), tikai balts un melns. Ir arī, kas uzklausa, ir kas apmaldījusies savās probleēmās un vēl nav gatavi kāda ieteikumu sadzirdēt, bet labi, ka nesēž ierāvušies sava kaktiņā, bet mēgīna runāt. Pantiņš no pantiņa atsķiras...

Manis pieminētā sieviete arī sevi pielīdzina nullei ( es neko nevaru, es neko neprotu... )   Tikai tā cilvēka klātbūtnē, kuŗš visu izdara  viņas vietā , viņa jūtas jau gandrīz kā 10 .... līdz nākošai reizei...

Ne tikai skan! Vijas un plūst!

Sky Grass- piekrītu teikajam!