...........Un bauda garāmgājēju ATZINĪGOS skatienus..........

es te jokojos,un tu

         Ja kas, tad mēs vēl ilgi  savu RAUDZI nezaudēsim.....bet, ja uzminu uz varžacs, tad lūdzu atvainot.....Nekā personīga ............

Bet vis mans...

...nu labi...tad rīt... visu no jauna... nevienam nav šī diena...tā lai   Tev!...kupls gan tev dupsis...smags

Ha, ha, ha.... visu laiku gaidīju kurš pirmais pamanīs... pat biju sagatavojis ko atbildēt, bet gan vecim, ko lai Tev saku pat nezinu.... tikai vien norādīt uz mazo uzrakstiņu virs dziesmas, nu uz to kurš iekavās...   varbūt tas ienesīs kaut nedaudz skaidrības...

Sakiet ko gribat,bet uz otra laimi savu neuzvelsi,var radīt ilūziju,bet......

tavs ari darzniecit

zelta zivtinas deriguma termins ir beidzies gandriz,katrai sievietei ir sava cena,deriguma termins un sastavs.

...pareizi,lai tad atrējējas  staigā caurām zeķītēm

Bet gribu lai saproti to pats.
lāci...atzīsties...- ZILAIS ...un meitenēm nav ko blenzt uz Tavu smuko pakaļiņu?

puse pasaules iedzivotaju un vinu berni un gimenes,dzivo tikai tapec ,ka citiem notiek nelaime

Kas ir laime?! Vai kāds pratīs dot priekš visiem vienu definīciju! Katram ir savs priekštats par laimi! Viens mīl,otrs atļauj sevi mīlēt! Liekās,ka nelaimīgi abi! Vienkārši nevajag otram darīt to,ko negribi,lai dara Tev! Nezinu,vai,tad visi būs laimīgi,bet nelaimīgo gan,tad vairs nebūs!  

Tā kā Tu, sirds Tevi sargā, un liekas, ar zilgano gaidošās vasaras svelmi, dzīvība mazielt aizturēti ver savu dzelmi, tā tevi glabā vēl, sargā, līdz pavisam laidīs plasumos, jo stiprais no pazemes zaļas lapas nes

Paškritika vienmēr nav lieliskas zāles. Tā var nokaut cilvēka iekšējo potenciālu...nav viegli darīt kopīgu darbu, tas neglābjami pārbauda cilvēku. man jau šķiet, ka tur, kur ir augstprātība, noteikti mājo arī pazemība...viss no situācijas atkarīgs. bet paškritika- jā, ir postoša, ja nepazīsti sevi.

Vēl liepas nezied, bet vasara lēnām apliek savas rokas, no pleciem notrauc ziemas stingo skaistumu, tie atmaigst, kad medaina vēsma lido un liekas, pati dzīviba sevī atveras.

Pašpietiekamība jau ir lepnība un ne vienmēr jauka...

             Tāpēc tagad, ja ko tādu redzu, vispirms padomāju - teikt vai nē......Nu nav patīkami dzirdēt tādu ATRĒJIENU, ja esi cilvēkam labu gribējis.........

arii otrais un kaimins kaadreiz sagadiisanaas peec var kluut par tavas laimes sastaavdalu... kaut vai kopaa.... es domaaju ka katram jaabuut pašpietiekamam un laimiigam, tad arii viss buus sklaisti, ziedi ziedees un smarzos ziemaa. sirds pukstees straujaak  un dziive ritees raitaak...

               Lauris ĀDAMKOSTĪMĀ ies staigāt, bet tad jau no lietus nav jābaidās. nekas nesamirks.........