arii otrais un kaimins kaadreiz sagadiisanaas peec var kluut par tavas laimes sastaavdalu... kaut vai kopaa.... es domaaju ka katram jaabuut pašpietiekamam un laimiigam, tad arii viss buus sklaisti, ziedi ziedees un smarzos ziemaa. sirds pukstees straujaak  un dziive ritees raitaak...

               Lauris ĀDAMKOSTĪMĀ ies staigāt, bet tad jau no lietus nav jābaidās. nekas nesamirks.........

...nu es nedodu ne pieci,ka zeķe man varētu uzirt,tikai vai es par to,ka man kāds to pasaka tā reaģētu   

norma ir tā ,ka sev pāri nedara , vēlams arī tuvajiem....... bet otrajiem un kaimiņiem uz veselībām, lai grauj un tricina visu kas nav pienaglots pie grīdas. jobcik

            Būtu jau arī mūs uzaicinājis uz kādu zupas bļodiņu pusdienās..........   Vai tad nu tik lieli izdevumi, ja skābenes un nātres aiz katra pakša tagad var salasīt..........   Neesam jau tik izlepušas.  

apmulsis cilvēks , ko no viņa daudz var gribēt.

Debesu akā maigumu smelies, kas plūst no rokām un aizskalo baigumu, kas viļņo ar esības mokām, kā vālodzi dvēseli padzirdī, un tā veldzes šķīstīta atradīs atkal paradīzi savu

Ja otrs tevi pamet.....tā nebūt nav savas laimes celšana uz citu nelaimes....jo ātrāk to sapratīsi, jo paām vieglāk.......labāk viens pārdzīvo kādu laiku nekā mokas abi divi veselu mūžību

               Pasarg Dievs, Skārleta! Pat visbriesmīgākos murgos tādu iespēju nepieļautu, ka Tevi tādā skatā būtu satikusi........

...Dārzniece,tā noteikti nebiju es   

           Būtībā jau labu darbu tie astrologi dara. Piena Ragana gaida miljonu, nekrizdama izmisumā par visādām krīzēm. Vēl kāda redz sapnī apsolīto Princi baltā zirgā ar biezu naudas zuteni pār plecu........    galvenais, ka cerība tiek iedota un mēs tai ticam.........Nupat arī radio dzied par baltu cerību..........

Bet tajā gadījumā divi ir laimīgi, bet nelaimīgs viens... tad ko, vai labāk ka divi nelaimīgi un viens domā ka būs laimīgs ar nelaimīgu... un tas nav egoistiski kādam prasīt upurēt savu laimi lai viens būtu šķietami laimīgs?????????

tur jau taa lieta ka jaabuut laimiigam pasham parsevi un tikai tad tu tiesaaam buusi laimiigs... nevis kaa savaadaak :)

Sabrūk ilūzijas, sapņu ēkas, un bija kāds tava dzīvība, liela stabilitāte un paļāvība rītdienai, kur vienmēr saule uzspīdēja, kur putni dziedāja, jo bija tas otrais un viss bija pieņemams, līdz nesatbilie pamati izkustējās.
Lai veicas, jaunekli, ideāli Tev labi!

             Kādreiz Rīgas centrālstacijā ieraudzīju kādai sievietei pamatīgi uzplēstu smalku zeķi. Pateicu viņai ļoti korekti un uzmanīgi. Viņa man ieteica skatīties uz savām zeķēm. Nu kas man - vai tad žēl, ja izkrāsota smalka dāma ar saplēstām zeķēm staigā pa ielām?.........

man jau sen ir izzīlēts, ka būšu miljonāre... tagad gaidu to miljonu...

               Skumji, bet tā  ta sir - taisīt naudu uz nelaimīgu cilvēku rēķina. Man jāpiebalso Zelta Zivtiņai. Arī man ne slikti izdotos (ja labi pacenstos un goda prātu atmestu)  par labu naudu nomierināt satrauktus cilvēciņus......... Lai arī  Gudrie apgalvo, ka viss nākot atpakaļ, tomēr acīmredzot, tas bumerangs nemaz tā neķer.........

Adrian, doma jau Tev ir pareiza... bet realitātē, it īpaši mūsdienās, cilvēki nemāk veidot savu laimi paši, jo savādāk jau nav uz kā fona izcelties... un faktiski tā nav laime, bet gan ilūzija par laimi...

un iespringt tikai uz to , lai citi būtu laimīgi, tā apspiežot sevi un daļēji upurējot?

zemiski ir uz citu nelaimes celt savu laimi. par visu buuus atmaksa... sai pus vai tai pus saules...