Dzīvot un redzēt, cik tas ir pilnasinīgi- atdoties visam, ko dzīve tev pasniedz. Izdzīvot visu emociju gammu un galā sajust, cik laimīgs vari būt, ja savu laimi neesi būvējis uz cita nelaimi...Tā ir tā gaisma, kas dzīvi dara labu. Cieņas pret sevi sajūta- es tomēr neesmu mēsls...

Inetas uzdūrienam, garš ceļa posms......

"            Ir lietas, kas ir mūsu varā, un ir lietas, kas nav mūsu varā. Mūsu varā ir mūsu uzskati, tieksmes, iekāres, vairīšanās, proti, itin viss, kas ceļas no mums pašiem. Mūsu miesa, īpašums, slava, amati, proti, itin viss, kas neceļas no mums pašiem, nav mūsu varā. Itin viss, kas ir mūsu varā, pēc savas iedabas ir brīvs; tas nav nedz aizkavējams, nedz iegrožojams. Itin viss, kas nav mūsu varā, ir nevarīgs un verdziski atkarīgs; tas ir gan aizkavējams, gan atņemams.
            Ja nu tu to, kas pēc savas iedabas ir verdziski atkarīgs, turēsi par brīvu, un to, kas pieder svešam, uzskatīsi par savējo, tad atceries, ka tu atdursies pret šķēršļiem; tevi māks bēdas un uztraukums; tu žēlosies kā par dieviem, tā par cilvēkiem."
("Epiktēta rokasgrāmata" http://www.philos.lv/Epiktets.html )

"Tev tika dota pagātne, lai kļūdītos, tev tiek dota tagadne, lai mācītos, un tev tiks dota nākotne, lai viss izdotos."
Uzdūros šai frāzei netā...

...būt laimīgam cita laimē... tava laime dara arī citus laimīgus.....

...un sajust, kad mana laime netraucē cita laimei...

...esot laimīgam ļaut otam būt laimīgam......

Kāda starpība- kur dzīvo, kā dzīvo, pie jūras dzīvo, vai kalnos sēž?Cilvēks varbūt ar humoru uzrakstīja, lai tādiem " atmaskotājiem" būtu kur dūšu piesiet..

Aleksandrs tāds apcerīgs šorīt  

Negribas gan...bet DRAUGS jau nekad to nedarīs  

Dzīves avots ne vienmēr mēdz būt dzidrs,bet dzīves laimi saglabā....

Pareiza vai nepareiza sirsniņa... tās sirsniņas pārsvarā ir ar pušumiem..un nevienam negribas, lai to vietu uzplēš atkal.

atkal piedzerusies vecaa astra! ))))

...draugs ar pareizu sirsniņu var ne tikai to.....

To jau, Solvita, var padot arī draugs..   

...noder arī kafija pie gultas...

Sākt runāt nekad nav par vēlu...tikai uzsmaidīt cilvēkam un pateikt- apsēdies- parunāsimies!  Tas ir kaut kā ļoti grūti?

Es arī par to, ka piņķerus nevajag...bet īsti draugi vienmēr noder

Nu ar to sirdi laikam piņķerīgāka padarīšana.