Nekas tå nesarezhgjì dzìvi,kå velme dzìvot labåk! :-)

ja ta ir

Pamostos- Jurijs...jaukus vårdus uzrakstìjis,sapnis ne rìts! :-)

Ar atgriešanos , Robčik !   Mums jau garlaicīgi kļuva bez sava klauna !

Redz , kāds viltvārdis !   Pareizi , Robčik , nav ko viņam te mūsu amigosdaiļavas valdzināt !

Cilvēce visos laikos un vietās palikusi tikpat namainīga kā līdz šim, un šajā sakarībā vēsture nesniedz mums nekā jauna vai pārsteidzoša. Vēstures vienīgais un galvenais mērķis ir atklāt cilvēka iedabas nemainīgos un vispārīgos principus, parādot cilvēkus visos iespējamos apstākļos un situācijās, un sagādāt mums materiālu, uz kura varam balstīt savus novērojumus un iepazīt cilvēka rīcības un izturēšanās īstās virzošās atsperes.

Vai tad tikai latvieti?

:-D
Finanshu ministra sapnis-pamostos,neviena pensionåra!
Aizsardzìbas ministra sapnis-pamostos,neviena civilå!
Vides ministra sapnis-pamostos,neviena nav!

Skrien pa mežu zaķis un bļauj: "Krīze, krīze!"
Lapsa to izdzird un saka:" Nu un tad ka krīze, kā staigāju lepnā kažokā tā staigāšu!"
Lācis tam piekrīt: "Kā es ēdu medu tā turpināšu ēst!"
Šos izdzird mērkaķītis un domā, ka vajadzētu pateikt kaut ko gudru , padomājis saka: "Es kā staigāju pliku pakaļu, tā arī turpināšu staigāt..."

Na slikti,tikai iepazīties Tev jāiet citur!:
http://dating.inbox.lv/
http://my.holiday.ru/
http://passion.com/

Mazāk dirsi,resnāka būsi!!!...  

Nezinu, vai nāve kādam šķiet briesmīga, drīzāk baidāmies nomirt mokās.
Par to vainošanu piekrītu.Bieži tas ir spontāni.

Vai tā, Ineta?
        Cilvēku uztrauc nevis pašas lietas, bet gan uzskats, kāds valda pār šīm lietām. Tā, piemēram, nāve nav nekas briesmīgs, jo tad jau arī Sokratam tā būtu šķitusi briesmīga. Briesmīgs ir tikai pats uzskats, ka nāve ir briesmīga. Tāpēc ikreiz, kad mēs sastopam kādus šķēršļus vai uztraucamies, vai skumstam, netieksimies vainot kādu citu, bet vainosim paši sevi, proti, savu uzskatu dēļ. Neizglītotie parasti savās nelaimēs vaino citus; iesācēji – paši sevi. Gudrie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi. Tie visu pieņem tādu, kāds tas ir.

Gribam mainīt to, ko nespējam un iegūt to, kas nav mūsu... Epiktētam japiekrīt šai ziņā..

...tikšanās vietu mainīt nedrīks no Afrikas vai no Ķīšezera esi....

...tad kādēļ neiespējam tanī pietiekami daudz laimīgi būt....esam tak tik laimīgi cik paši to gribam....

Atskaites punkts- tagadne... Protam, ka var aizbildinaties, ka dzīve īsa, mūžs tik garš.. bet tā vārdu spēle tik.

Ineta,no kura punkta skatoties......

Aleksandr.. bet neviens nav teicis, ka dzīve ir īsa... tagadne- lai mācītos, nevis gražotos, tas man šķita nozīmīgi...

Īsie ceļi jau nekur tālu neaizved