Sākt runāt nekad nav par vēlu...tikai uzsmaidīt cilvēkam un pateikt- apsēdies- parunāsimies!  Tas ir kaut kā ļoti grūti?

Ja runā, nepadomājot, tad jau gadās arī ko nožēlot...  Citam ir pretēji...tik ilgi domā, ka pēc tam nožēlo, ka nav runājis...

Kukū...es jau lienu...zem deķa..-.tagad klusām, ja?

Jo- ma-jo kā viņām nepnīk ..

Man jau viņas apnikušas , un dzērvju bļāvieni arī .....

...nu kūkū...bet vai nav dvēselē miers, kamēr traucē.
kādu rītu liksies dīvaini...kaut kā nav...nemiers viesīsies. Un tad- jo-majo- ķīvītes aizlidojušas!

... esmu mierīga kā tanks... ... tā savā klusumā...

Manu klusumu sasodītās ķīvītes traucē ...

Kuķū, maŗš gulēt...rīt agri govis...-ak tās govis, bez brīvdienām...

Kāds klusums? ... neviens manā klusumā tāpat neielīdīs ...esi mierīga, nesatraucies par mani.

Degvīnu ? Nebūs kas izdzer ....

Un nevienu izelpu neatdod par velti...
kā vārdus, ko dvešam...

An Da,  klusums parādīs kas ir kas.... atceries to...

Kukū...sāc ražot biodegvielu...

Būs vēl viena sasodīti grūta diena ...

Tā bij ieelpa vai izelpa ?

Viss Ok ... ar labu nakti visām/visiem muldoņām/iem (bļāviens, kāpēc nav nekatrā dzimta) ... rīt arī būs diena ...

Nebūs Tropu zemes - būs tukšo plastmasas pudeļu valstība ...

Sirdi vajag izkratīt!

Vispār bazars par velti...viss paliek kā bijis...tikpat kā nerunāts.- tāda... klusa elpa....labi, ka ne nopūta.