Benita L. 15. nov 2017. 08:43Visu nevar atņemt!Bet pat akla ambīcija ir un paliek ambīcija.
Gunars S. 15. nov 2017. 06:17Kundzes pauzējās un pēc spoguļiem pie šis personas iet pa kluso! Bryvkalna Harijs
Vasilijs P. 14. nov 2017. 22:11Visi kundzes spoguļi pie šīs personas
Vasilijs P. 14. nov 2017. 22:06Vēsture atkārtojas...atraitnis
savsem k. 14. nov 2017. 22:02Ak tā , bet es iedomājos - Če Gevara //
Ingrida X. 14. nov 2017. 21:27Sveika, Mairita!!
nu traki tam nigērietim sanācis... tik cēls žests, un še tev..
Šopēcpusdien sāku lasīt grāmatu, atšķirīgu no tām, ko lasu pēd.mēnešos- "Sonjas pēdējā vēlēšanās"; mzl no pasakas, šķiet, bet, zini, pavilkos jau... Jo rādās, ka zemtekstā pateikts daudz vairāk, kā konkrētajos notikumos...
Kisa K. 13. nov 2017. 21:25Prieks atgriezties, ka kàds arī tàpat, kà es te ielùkojas un ar ko ieraksta, Sveiks, Princīt!
Guna a. 13. nov 2017. 19:38Max...
1.Vilciņš šodien gar upmalu ies,
Vilciņš uz mēnesi skatīsies. 2x
2. Uz mēness balti jēriņi dies. 2x
Skat, pats vilciņš ir ieradies!
3. Vajag pie viņa nolaisties,
Vajag ap viņu padancoties. 2x
4. Vilciņam galva reibst, ak tu dies! 2x
Vilciņš jēros ir apmaldījies!
/Ojārs Vācietis/
Guna a. 13. nov 2017. 19:31Sandri ..., tas ir viņš - mūsu mazās Dzimtenes lielais Dzejnieks -
Ojārs Vācietis !
Akadēmiķis Jānis Stradiņš viņu nosaucis par „lielu dāvanu mazai tautai”, Imants Ziedonis – par „tautas sirdsapziņu”, par „piemērīšanās vertikāli”, Jānis Peters atzinis, ka viņš kā „pārjūtīgs seismogrāfs reģistrē apakšzemes grūdienus, brīdinot zemes iemītniekus jau iepriekš”. Rakstīdams savam laikam, dzejnieks rakstīja mūžībai, pravietiski skatīdamies laikā.
Gunta L. 13. nov 2017. 18:55Taa,taa japaspeej liidz gada beigaam,kaut,kas labs izdariit
max m. 13. nov 2017. 17:06Šo pašu svētāko Tu neaizmirsti:
vai celies debesīs, vai jūras dzīlēs nirsti,
vai draugu pulkā dali savu prieku,
vai viens pats satiecies ar pretinieku -
Tu esi Latvija!
/Ojārs Vācietis/
Sapņu P. 13. nov 2017. 14:26Jā.... reiz te bija .... Tā sākas daudzas pasakas, bet ja nopietni, tad neticu ka te ir iespējams kas tāds kā bija pirms gadiem pieciem sešiem.
Vineta K. 13. nov 2017. 12:39Ja es,pasmaidu un neko nesaku-tas nenozime ka man butu jaadbilt tapat.NESU PAPAGAILIS BET CIENU PATE SEVI..........................
Guna a. 13. nov 2017. 11:55Paldies , Lilij ...
Kaut ko klusiņām, klusiņām -
Kā krīt sniegs,
Kaut ko viegliņām, viegliņām-
Kā tālu atmiņu Tu man nodziedi,
Viss vienalga no kurienes.
Es tik tuvu Tev esmu,
Ka noteikti dzirdēšu.
Tuvāk būt - tas, vienalga, nav iespējams,
Es tik tuvu Tev esmu,
Ka tālumu nemana.
Viss, kas pastāv starp mums tikai savieno -
Tāda caurspīdīga var pasaule būt,
Kad ir laimīga.
Tad var klusiņām, klusiņām - kā krīt sniegs,
Un tik viegliņām, viegliņām - kā tālu atmiņu -
Nodziedāt pašu skumjāko,
Bet būs priecīgi!
/Ojārs Vācietis/
