Nezināju,daViņči glezna ar Kristu,tagad maksā 400miljonus...

Nezināju,daViņči glezna ar Kristu,tagad maksā 400 miljonus...

Cits laikmets-Laimai ceļš uz Kubu

Gunar, cik lielā pakāpē nožēlojami, garšas vai satura,
vai tikai omītes sarūgusī zapte iesmētēta, ka no liķīša ne smakas ja   
   Atceros Padumjos laikus, ka māšelēm katrai pa kārbiņai un uz skolu varēja neiet

Nesen lietoju, svaigas,diemžēl nožēlojama kvalitāte,ak, ''Laima''!

...varētu jau teikt rožainu, vienu par «маму», vienu par “папу»,
utt. un līdz anekdotei tiekam:
“Peķka, tu mani redzi???
Ņea
Nu tagda harašo sprjataļis”

Lai krāsaina un rožaina Tev sestdienas novakare

Varu tik atmiņās kavēties.Vecāsmātes mājās kā meitenītes stiepām ūdeni no akas.Kad vecvecāki nebij tik stipri un tēvoči izklīda pasaulē,arī man pienāca kārta kurt pirti un arī ūdeni un malku sastiept.Bet sniegotā ziemā arī taciņu tīrīt.Mans dēls vēl maziņš paspēja izzināt pirts priekus.Mums gan nebija ceriņi blakus,bet lielas staltas priedes,kuras vēroja paaudzēs šo rituālu.

Arī sieram ir krāsa.

Varbūt.

Nu tad-pie manis...

Nė, Vasilij... tīras un svaigas nekádu peléjumu

Ka jau minēju,agrim ļoti šaura pasaulīte,vienīgi ko iekost...

Ka jau minēju,agrim ļoti šaura pasaulīte,vienīgi ko iekost...

Ka jau minēju,agrim ļoti šaura pasaulīte,kaut ko iekost...

Nu beidz   ! Kur Tu esi redzējusi spolīti kas slīd, nevis graciozi ripo? Šinī gadījumā vairāk sliecos domāt, ka spolīti, ar visu viņas zinātkāro ausi, garām tām duravām saudzīgi, klusiņām un pagalam līgani nesa Jūles   kājas.

Kā vienmēr viegli appelējuši?

Cienàjies droši, tik neaiztiec manu    

kā pierādījumu nevaru foto parādīt, bet bija arī man gadījums, bet ar suni.........
kaimiņos bija suns, neviens no viņa nebaidījās...... visiem patika un katrs gribēja viņa labklājību iegūt, palutinot ar saldumu, bet viņš bija izvēlīgs......

es biju no retajiem kurš nelutināju.... bet viņam patika ar mani iet pastaigā, BET ar lielu LIELU BET...... viņš nāca uz manām pastaigām, bet darīja to viltīgi- vienš no muguras skrēja un tad paskrēja pa priekšu, it ka pats to izlēmis un skrēja pa priekšu.....
šat tad, centos viņu "pakaitināt" un pēkšņi nogriezos, pa labi vai pa kreisi.......

pašķērējot pamanīju ka saprata manu viltība ir pamanīta un turpināja skriet man līdzās...... no muguras.......
lielākais ko esam nostaigājuši bija 2 km.
vienkārši nogura un atgriezās mājās....

Sorry, max ja pa daudz uzbakstīju, bet centos kodolīgi

..."kaķu laiks"....tevī viņa saskatīja draudziņu

Pievienojos,man ir beerzu,melisas,un naatru slotinhas,relakseejoshas sveces,medus toveriitisun rupjmaizes kvass Vieglu garu.