Vasilijs P. 15. jan 2018. 23:27Ja jau pat autobusā soliņus ar krāsu noķepējis,kur nu vēl par tiltu,un citām vietām runāt,kur ar krāsas pudu gājis
Ingrida X. 15. jan 2018. 21:36Es šodien, savā darbavietā, soc.zinību stundā pārstāstīju notikumus filmā, saviem audzēkņiem. Es to pat nebiju plānojusi, bet kaut kā tā sanāca un viss. Filmu jau nevar pārstāstīt, jo- vai var izstāstīt sajusto un izdzīvoto?? Daļēji- jā. Bet to, kas tevi trāpa tieši sirdī- nē. Tas trāpījums jāsajūt katram pašam. Es runāju par tiem, kas spējīgi to sajust. Un, kā jau minēju ierakstā, izrādās- esam daudz labāki cilvēki, kā brīžam šķiet.
Ingrida X. 15. jan 2018. 21:27.... savu čugunu, Vasja, pietaupi citam ierakstam. Ok?
Ingrida X. 15. jan 2018. 21:27Ir vērts, Frēzij. Ir vērts ikkuras paaudzes cilvēkam. Ir par ko domāt, daudz. Stāsts jau nav tikai par puisīti, kuram nelaimējās piedzimt tādam, kā visi, kā "pareizie"; stāsts ir arī par daudz ko citu. Ir vērts!!!
Ingrida X. 15. jan 2018. 21:24 Paldies, Andri, par to, ka parādīji filmas pieejamību onlainā jau šobrīd. Paldies.
Auditorija, ar kuru vēlos tajā dalīties, dmž- lasīs vai nu latviskos subtitrus, vai arī pilnīgi vai daļēji sapratīs angļu val.; es runāju par šībrīža realitāti. Arī maniem personīgajiem bērniem, kuru dzimšanas gads sakrīt teju ar t.sauc.Atmodas laiku, krievu val. ir kā svešvaloda, kas vēl jāapgūst. Loģiski, ka ikkuras valodas pārvaldīšana, ir tikai un vienīgi ieguvums!!
Dzēsts profils
15. jan 2018. 20:27Ui..cerams, ka man nav pirkstu trauma Pēc ātras apskates, šķiet, ka vidējais
un īkšķis darbojas šobrīd nevainojami
Dzēsts profils
15. jan 2018. 19:55Izskatās, ka rādītājpirkstu kādu brīdi bija sāpīgi kustināt! Varbūt vēl aizvien tāds pastīvs . Bet vidējo pirkstu tak var izstiept taisnu !? Nu teiksim.....sanda virzienā ??
Dzēsts profils
15. jan 2018. 19:52Jā , refleksi ir tāda visnotaļ jauka padarīšana . Un ja dari visu kā raksti, tad i sāpe ilgi neturās
Gunars S. 15. jan 2018. 18:27Sandi,Jūle,rūpējas par tiem ko mīl,tas ir spēks, kurš spiež iepriecināt ar siltumu agrā rīta stundā! Malacīte! Es atceros kā mana māte nesa malku uz ceturto stāvu! Un krāsns sakumā kurējās ar atvērtām durvīm, lai istaba piesiltu ātrāk! Dadzi nezin kā tas ir!
Sandis x. 15. jan 2018. 17:34Dariet ko darīdami atradi laiku lai nofotografētu roku, ieliktu amigos un tad veltītu laiku mīļajiem, dīvaini:)
rakstā par mīļotiem vai mīlestību NAV neviena vārda........
Gunars S. 15. jan 2018. 16:57Laimīgā,tev ir kustonis ar kuru gulēt !
Gunars S. 15. jan 2018. 16:51Tavs notikums labi uzrakstīts,intresants un patiess. :
Guna a. 15. jan 2018. 16:28Aleksandr ...,
ļoti precīzi attēlota -diena pirms ! paldies ...,
tagad fantāzija par tēmu - diena pēc ...
... diena kā diena -
viens kamēr Tu , es - viena ...
izgaismojas krāsaina !
dienu pelēko siena ,
nav vairs kad cilvēks -
................................. viens !
taureņu spārnu ievibrēta -
visa pasaule dzied !
brīnumu ! satiek kad cilvēks -
............................. Mīlestību .
Frēzija v. 15. jan 2018. 15:23Ne jau visi māk pieņemt citādos, personīgais ego neļauj. Lasīju netā par šo puisīti, filmu skatījusies neesmu.
Frēzija v. 15. jan 2018. 15:22Ir gadījies, no tiešās uguns mūkot, uzdurties tās ēnai. Jauks apraksts, kas sasilda kādu
Frēzija v. 15. jan 2018. 15:17Ne ne, suņus manā gultā - nekādā gadījumā!

