Nulle apaļš cipars ..vienmēr uz kājām krīt   ...........nenogāzīsi !

Kāda dziesma,kas man patīk...arī lietus laikam

nez kapēc ir tā,ka tieši lietus laikā domājam un atceramies cilvēkus,kas ir bijuši,vai ir svarīgi...Norimst steiga un lietus lāšu bungošana uz palodzes,izspēlē visdazādākās domu melodijas

oki, Valdiņ!!! tikai tad, ja pateiksi: Re, cik labi- abas četras atnācāt!!!- nekas tur no gaudošanas nesanāks; panesīsies smejamais- un tikai!!

Ingrīda,dzīves gūtos stereotipus tik viegli nesalauzīsi,bet tomēr jāmēģina.

Žēl ,Naurēn,ka veikalā nebija Latvijā ražotas beisbolenes. Tas nu būtu ļoti,,pārliecinošs arguments''.

No blogu virsrakstiem vien ...........dzejs sanāk !    

Piekrītu, Mairitiņ, par 100!!!
Negribas pateikt ko novalkātu, bet- kas tad mūs it bieži sasaista, ja ne- mēs paši???

Sievietes !   Viena pie nobeigšanās ..otrai ..........nebeidzas !

Vienkārši sakot,kad kāds nomirs-es jūs uzaicināšu pie kapa par gaudotājām.
Abas četras

Maija- 15:18 un Ineta- 15:22
Un atkal- viens saulstariņš- bonusā!!!

Vajadzēja apskaidrot tam keksam .........populārā ..žestu valodā !  

Ne tikai pamaniju.

Paldies ,BOSIK,ka to pamanīji  

IlonCi!!! Tu atkal /15:13/ pateici šo domu- manā valodā

Jā, bija viens Puisis, ļoti ļoti smagā formā slims ar epilepsiju, manā pilsētiņā. Aiz biežā skābekļa trūkuma smadzenēs, Viņa prāts regresēja un regresēja.. Bet- fiziski- kā jau Puisis. Un tad- aizvedu Viņu un vēl pāris Cilvēku uz invalīdu sporta spēlēm Murjāņos. Un- tas Prieks, tās mirdzošās Acis!!, kad Viņš saņēma savu apbalvojumu /laikam par 3.vietu/ sprintā!!!! Tas, kā Viņš uz mani paskatījās!!! Tas nav uzrakstāms... Un tad- kad rādīja man savus kausus, sapelnītus novusā un kur vēl tur, kad biju aizgājusi uz Viņa mājām... jā, kad Viņam palika tieši 30, tad- lēkmes laikā krita- liktenīgi... ai, Meitenes manas!!!....

Es nelasu morāli, nemācu- nevienu, kur nu!!, ko var kādam citam ieborēt, ja pašai sev- nesanāk vnm... es tikai zinu, cik bieži, daudz daudz par biežu!!!- aizmirstam ko bezgala būtisku...

Vo vo!Maijiņa jau šinī jomā ir augstākās klases profesionālis    .

Ingrida,man mēžā ir kā baznīca,nejokoju,ka ejot mežā sasveicinos ar meža māti un ejot laukā ,pasaku paldies par to brīdi,kad biju tur...un sēņu lasīšana vairāk ir tāda kā meditācija mežā,man var arī nebūt sēņu,bet mežā ir jābūt Un,ja runājam par tiem saviem cilvēkiem,tad,jā,tos var sajust arī caur burtiem[kā robčika patīk to saukt ] tie rada pozitīvas emocijas,tādu savādu gara tuvības sajūtu,lai arī ir reizes,kad gribas kādu iepērt

Skorpija meituška ..vissmukākā !   Nūūū ..neēdis ilgi neparunāsi .. a vispār ............skorpiji rullē !    

Ineta,tā ir.Sakas ne tikai neļauj turpināt ceļu,bet arī sašaurina redzes lauku.

Maija, man jāpiekrīt Tevi teiktajam, dažkārt ar savu lielo prātuļošanu mēs pamatīgi sarežģījam dzīvi sev un citiem.

Ilz ..karsti meituškai ........token ..