..jåsåk strådåt,jåbeidz pråtot!-darbs padariija mėrkakji par cilvėku!...

Man visu laiku gribás pajautát....to praktisko jautájumu-  Ká Jús gatavojat baraviku karbonádi?   Varbút ir káds knifinjsh...priecíga bútu uzzinát....!!!!!

uzprasies,uzprasies

tvai tev maz mašiņš ir,tos pigorainos poliči uzmana

švaki skrūvē,tās jau padomju laika

Kūkolīt,nebūšu gan.Pagaidām ar savējo spēlēju paslēpes.

Bez komentāriem...

https://www.youtube.com/watch?v=MYfSYNgFkfI

Nu tā...kas tad man te tagad ir blakus?!?Mairita...Tu tak neesi mana laimīte?

Ar to lai serviss nodarbojas...

Aga ..

piegriez skrūvītes stingrāk-ļurkājas

Šitā lieta neskaidra ne tikai mērkaķim.

Nu na ķebe!Palaid tik sievišķi mežā...beku lauzt.
Lasijusi pīlādžogasun riekstus.
Tos tagad sauc ari par pīlādžogām?

Sasapņojusies....Vakar jeļi mērcei salasiji

Sākumā būs jānolūdzas, lai nepazaudē mani biežņā...kopš mani zemesardze meklēja kā bezvēsts pazudušo...dziļāk par 20 metriem no ceļa nevaru sadūšoties ieiet...psiholoģiskā trauma

Kū !Es tak nebūs es,ja neizmetīs kādus pigorus.

Kūkolīte,galvenais jau laikus viņu saskatīt.Parasti jau blakus stāv,bet gaužām klusu uzvedas.

Jā, Maija...... man Dievs tuvāk nav bijis nekad.. vai es- Dievam, kā vienureiz, agri agri no rīta purvā, kad biju lācenēs /manā pusē saka- šķomenes/, un uzlecošā Saule- zirnekļutīklos, kas saausti- krustu šķērsu- kroplo purva priedīšu zaros...... TĀ sajūta ir- neaizmirstama!!!

un- loģiski tikai!- ka gribas savureiz kādu Savējo arī iepērt!!! es pati sev it bieži sadodu pa pakaļu, tad???- kā vēl no malas- tas??!!! /ierakstam- 15:25/; un- noklausījos 15:37; un- jā, lietus, it sevišķi vakaros un naktī, pavelk uz vēl kko... neteikšu, jo- negribu pērienu!!! nevaru bimbuļot, jāturpina- darbs