Atis K. 22. sep 2014. 20:19

Man šķūņa galā bija šūpoles,bet viņām priekšā grāvis.Sastiepām grāvī salmus,uzšūpojāmies un lecām-izpletņu lēcēji.Lielākā jautrība bija,kad pēc lietus grāvis piepildijās ar ūdeni..............   

Ingrida X. 22. sep 2014. 20:18

Ai, kā man patīk ar Jums parunāties!!! Visu dienu lija, mājās- nekā apēdama; jāaizbrauc, janopērk kas sev, jāaizved arī kas- mammai... foršas visas šitās atmiņas, baigi foršas!!! visi štābiņi, slepenās ejas, eksperimenti ar kapeikām vai ko uz vilciena sliedēm....

Leonora t. 22. sep 2014. 20:17

....mierīgāk un klusāk uzķersies!

ierakstam «Padoms.»
Ingrida X. 22. sep 2014. 20:15

Ati!!! Mēs abi rakstījām reizē- par tiem āboliem!!!

Ingrida X. 22. sep 2014. 20:14

.. zaļie āboli, ko bērnībā ēdām... dzidrie, vēl negatavi, vai sīpoliņi... tgd?? ne prātā nenāk kas tāds!!!... jā, lai kā negribas to bērnu sevī pazaudēt, bet- nu drusciņ jau viņš pazaudējas, šā vai tā... Šovasar, kad iemācījos, lēkājot pa batutu, nebaidīties krist uz dibena, tā bija vesela svētlaime man!!! .. bez maz- kā nolekšana no šķūnīša augšas..

Leonora t. 22. sep 2014. 20:14

Ieklausies sevī nevis citos.

ierakstam «Kā būt?»
Dzēsts profils 22. sep 2014. 20:11

Nē, nē!
No rīta vēl biju Bumbieris  

ierakstam «Kā būt?»
Atis K. 22. sep 2014. 20:11

...un āboli vispār bija lietojami drīz pēc noziedēšanas.

Dzēsts profils 22. sep 2014. 20:10

Nu gandrīz vai blogs jāveido..par bērnības atmiņām..   

Ingrida X. 22. sep 2014. 20:10

Frīdis- foršais!!!

ierakstam «Kā būt?»
Ingrida X. 22. sep 2014. 20:09

Protams, Mairita!! /20:01/
Tikai man ir bijis dzīvē tā, ka... nu gribas dzirdēt apstiprinājumu no Cilvēka, kam ticu un uzticos pilnībā, ka mans lēmums ir pareizais. Ne bieži, bet ir bijis- gan. Jā, es negaidu to apstrīdēt, bet- varēšanu darīt nolemto- mzl piedod gan tas, ja saņem atbalstu /es te domāju- vārdos un domās/.
Cilvēks jau ir interesants bezgala- ja man, piemēram, teiktu: nedari tā!, tad- vairāk kā skaidrs- nekādas bakstīšanās un- daru!!, kaut- neesmu pārliecināta līdz galam, ka tā jādara.. vnm- rakstot domāju.. lkm jau ir bezgala svarīgi arī tas, kā to: nedari! pasaka..

ierakstam «Kā būt?»
Dzēsts profils 22. sep 2014. 20:08

Viss notiek tā, kā tam jānotiek.

ierakstam «Kā būt?»
Mairita G. 22. sep 2014. 20:06

Frīdi,aizraušos un visu nokavēšu.

ierakstam «Kā būt?»
Dzēsts profils 22. sep 2014. 20:05

Pārdroši laikam visi sīkie.. Man lielākais kaifs bija nolekt no šķūnīša jumta.. līdzīgi kā Tev Ingrīd.. Bet jāņogas zaļas garšoja..

Dzēsts profils 22. sep 2014. 20:04


Uzspēlē, nomierinies - tad varbūt sapratīsi

ierakstam «Kā būt?»
Dzēsts profils 22. sep 2014. 20:04


Uzspēlē, nomierinies - tad varbūt sapratīsi

ierakstam «Kā būt?»
Atis K. 22. sep 2014. 20:03

Toties dzīvībai un veselībai briesmas nedraud.

ierakstam «Kā būt?»
Ingrida X. 22. sep 2014. 20:02

Atis /19:55/   + gudrais iestums zirgu grāvī, lai tiek tam mugurā

ierakstam «Kā būt?»
Mairita G. 22. sep 2014. 20:02

Ati,kalna apiešanai mūžs var būt par īsu.

ierakstam «Kā būt?»
Atis K. 22. sep 2014. 20:01

Oi!Kas tik tolaik netika darīts. Asistējām lielajiem puikām,kad viņi lielo mīnmetēja mīnu spridzināja.Divatā kā baļķi uz pleca līdz ugunskura vietai stiepām.

Autorizācija

Ienākt